Leptospiroze ir bīstama, tā apdraud mājdzīvniekus un cilvēkus. Kā var inficēties? 0
Pēdējā laikā atkal sāk runāt par žurku slimību leptospirozi. Kā tā apdraud mājdzīvniekus, vai jāsargājas arī cilvēkiem? JĀNIS OGRĒ
Cilvēki visbiežāk inficējas no apkārtējās vides, saskaroties ar žurku izdalījumiem, retāk tas notiek, saskaroties ar slimu dzīvnieku. Kaķi imūnsistēmas īpatnību dēļ ar leptospirozi slimo reti.
Suņi inficējas, ja caur gļotādām vai bojātu ādu notiek saskare ar inficētu ūdeni, barību, urīnu, augsni vai jebkuru citu leptospiras saturošu materiālu. Suņi var inficēties, apēdot ar leptospirozi slimu grauzēju vai arī caur slima dzīvnieka kodumu.
Slimības pazīmes: paaugstināta ķermeņa temperatūra, trīcēšana, mazkustīgums, slāpes, urinēšanas biežuma un daudzuma izmaiņas, dehidratācija, vemšana, caureja, apetītes zudums, nomākums, dzelte. Smagos gadījumos rodas akūta nieru vai aknu mazspēja.
Leptospiroze var smagi skart plaušas, radot apgrūtinātu elpošanu. Var rasties arī asinsreces traucējumi, kas izpaužas kā asiņošana – ar urīnu, fekālijām, caur degunu, var būt asiņojumi ādā, gļotādās. Var veidoties šķidruma uzkrāšanās krūšu un vēdera dobumā.
Ja ārstēšanu sāk agri, prognoze parasti ir laba, bet ielaistos gadījumos – pat letāla.
Dzīvnieki, kas ir riska grupā (medību suņi, lauku suņi) obligāti jāvakcinē reizi gadā.
Suņus, kas uzturas mežā, laukos un kam ir potenciāla iespēja inficēties, arī ieteicams vakcinēt.
Ja suns ārā uzturas tikai rokassomā un lielāko mūža daļu pavada telpās vai savā pagalmā, iespējas inficēties ir daudz mazākas, tad vakcinēšanu pret leptospirozi var neveikt.