Agrāk renovēt aicināja bargo ziemu dēļ, tagad – brūkošo māju glābšanai 0
Globālās klimata pārmaiņas no katra prasa konkrētu rīcību. Lai samazinātu mājokļa radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu atmosfērā, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls “Būvinženieris” izsludina konkursu “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2020”, kas notiek informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” ietvaros.
Konkursa mērķis ir, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, palielināt mājokļa ilgtspēju, vienlaikus veicinot sabiedrības izpratni par labbūtību, ēku siltumnoturību, telpu mikroklimatu un iespējām pašiem radīt kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.
“Energoneitrālu ēku radīšana un agrāk uzcelto māju atjaunošana vēl vienam mūsdienīgam kalpošanas ciklam vairs nav tikai rūpes par pašu ērtībām un materiālo labumu. Ja vēlamies paildzināt cilvēces eksistences termiņu uz Zemes, mums ikvienam krasi jāsamazina sava ekopēda. Energoefektīvi mājokļi, biroju, ražošanas un publiskās ēkas ir viens no svarīgākajiem virzieniem globālā mērķa sasniegšanai,” norāda konkursa žūrijas priekšsēdētāja, Latvijas Būvinženieru savienības žurnāla “Būvinženieris” galvenā redaktore Antra Ērgle.
“Pieredzes stāstiem par māju atjaunošanu, ieguvumiem un tālāko ekspluatāciju ir liela nozīme ne tikai īpašnieku izpratnes veidošanai par ieguldījumu efektivitāti, bet arī politiķu pārliecināšanai par kritisku nepieciešamību turpināt atbalstu ēku energoefektivitātes un tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Tas būs izdevīgāk nekā meklēt risinājumus avārijas situācijās, ja pirms 50 gadiem celtās dzīvokļu mājas sāks brukt.”
Namsaimnieks aicina saglābt mājas
“Atbildība par daudzdzīvokļu māju likteni un to tehnisko stāvokli lielā mērā gulstas uz namu apsaimniekotājiem,” atzīmē Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.
“Mājas pārvaldnieka tiešs pienākums ir rūpēties par to, lai māja būtu renovēta un labā tehniskā stāvoklī. Tādā mājā ir mazāk avāriju un remontu, iedzīvotājam tur patīkami dzīvot un pārvaldniekam – apsaimniekot. Māju pārvaldnieki tiekas ar iedzīvotājiem. Parasti jāsasauc ap sešām kopsapulcēm, pirms nonāk pie finiša. Jāapstiprina iecere, pilnvarojums, bankas kredīts u. c. Aktīvākās mājas jau ir pieteikušās ēku renovācijai ar Eiropas fondu līdzfinansējumu. Šobrīd ir pauze un apturēta iesniegumu pieņemšana. Tie, kas līdzfinansējumu gribēja, tie dabūja. Tomēr tas ir beidzies un nav skaidrs, kad sāksies nākamais.”
Savu korekciju mājokļu programmā ienes klimata pārmaiņas – norāda namu apsaimniekotāju priekšstāvis.
“Latvijā ziemas kļūst siltākas un par apkuri jāmaksā mazāk. Ekonomija nav tik liela, kā plānots, un līdz ar to kredīta atpelnīšanas laiks pagarinās. Tomēr sociālisma laikos celto māju steidzamu renovāciju pieprasa fakts, ka mājokļu lietošanas termiņi iet uz beigām vai ir beigušies. Ja mājām neveiks pienācīgu kapitālremontu, tās sāks bojāties arvien vairāk, līdz radīs draudus cilvēku dzīvībai. Tad tās nāksies pamest. Te sākas politiska atbildība. Valstij un pašvaldībai laikus jādomā, kā situāciju risināt. Daudzdzīvokļu mājas obligātā renovācija īpašniekiem izmaksās mazāk nekā mājas celtniecība. Ja nekas netiks darīts, mājas var sākt brukt. Praktiski visas mūra un paneļu mājas ir iespējams efektīvi renovēt. Kaut katrā mājā ir kāds iedzīvotājs, kas protestē pret visu, mājās, kurās veikta renovācija, 95% iedzīvotāju ir apmierināti,” secina Ģirts Beikmanis.
Viņš atzīmē atjaunošanas procesa grūtības: iedzīvotāji katrs savu mitekli uzskata par savu pili un nelabprāt sadarbojas ar būvniekiem. Arī tas, ka katrs dzīvoklis ir atsevišķs īpašums, māju renovāciju bremzē. Būvnieki žēlojas, ka viņiem traucē strādāt, pārmēru un nekompetenti jaucoties darba gaitā. “Mājas pārvaldniekam nākas būt vidutājam šajā procesā un saņemt pārmetumus no abām pusēm. Ja katra daudzdzīvokļu māja būtu kopīpašums, kur katram iedzīvotājam pieder noteikta daļa, būtu daudz vieglāk mājokļus saglābt un apsaimniekot. Bet tas jau likumdevēju ziņā,” atzīst Ģirts Beikmanis.
Konkursantu pieredze
“Daudzdzīvokļu māja “Pūre 22″ bija pirmā un, šķiet, joprojām ir vienīgā energoefektīvi atjaunotā māja Tukuma novadā,” atzīmē biedrības “Pūre 22” valdes priekšsēdētāja, mājas pārvaldniece Inese Kurzemniece. “Ceļš uz to mums nebija rozēm kaisīts, bijām baltie zvirbuļi, kas, cituprāt, neapdomīgi parakstījās uz kredītu un veica nevajadzīgi lielus remontdarbus. Tāpēc dalība konkursā bija sava veida pierādīšana apkārtējiem, ka esam domājuši un darījuši pareizi, ka neesam nesaprātīgi baltie zvirbuļi, bet gan atbildīgi savas dzīves vides veidotāji. Žūrijas simpātiju balva, VARAM un “Latvenergo” specbalva viennozīmīgi bija liels gandarījums. Žūrijas dāvāto dāvanu karti izlietojām zāles pļāvēja iegādei, lai varētu ikdienā rūpēties par savas sētas sakoptību.”
Mājas renovācija tika pabeigta 2018. gada pavasarī. Komforta un estētiskais līmenis mājā viennozīmīgi ir audzis. Nav vairs jāsatraucas, kurā brīdī sāks tecēt kārtējā kanalizācijas vai ūdens caurule vai kuram trešā stāva dzīvoklim pēc lietus būs notecējušas sienas. Katrs dzīvoklis var atsevišķi regulēt apkures temperatūru. Pateicoties šī gada siltajai ziemai, kāpņu telpas radiatoros siltums pat nav ielaists.
Apkures patēriņš salīdzinājumā ar pirms renovācijas patēriņu ir samazinājies par apmēram 40%, attiecīgi arī samaksa par siltumenerģiju, salīdzinot ar nerenovētajām mājām.
“Ar šodienas pieredzi, veicot apkures sistēmas pārbūvi, viennozīmīgi vienlaikus būtu uzstādīts arī jauns siltummezgls,” atzīst Inese Kurzemniece. “Mēs jauno apkures sistēmu pielāgojām esošajam siltummezglam, un tas šobrīd kā viens bojāts zobs starp pārējiem atjaunotajiem ik pa laikam izspēlē kādu niķi. Ir vēl sīkas nianses, ko tikai lietojot saproti, – te vajadzētu mazliet citādu risinājumu un tad būtu drusku labāk. Par jaunām idejām. Neesam atmetuši domu par saules paneļiem, gaidām jauno plānošanas periodu, skatīsim, kādi būs fondu piedāvājumi, un vērtēsim savas iespējas.”
Ja man lūdz padomu, neatsaku, esmu piedalījusies daudzdzīvokļu māju kopsapulcēs, stāstot mūsu pieredzi gan mājas renovēšanā, gan apsaimniekošanā, vairākas stundas aizvadītas garās telefonsarunās ar atsevišķu māju līderiem. Interesanti, ka mūsu pieredze vairāk interesē ārpus novada, iespējams, joprojām strādā baltā zvirbuļa reputācija.
Pagastā šobrīd esmu vēl vienas mājas pārvaldniece, māja gan krietni mazāka, tikai četri dzīvokļi, taču tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem ir jābūt ļoti vienotiem, lai nonāktu pie gala rezultāta – atjaunotas energoefektīvas mājas. Šai mājai izstrādājot tehnisko dokumentāciju, jau varēju uzreiz labot tās nianses, ko savai mājai tikai lietošanas laikā secināju, ka vajadzēja citādi. Šobrīd gaidām “Altum” atzinumu par tehniskās dokumentācijas atbilstību energoefektivtātes projekta prasībām.”
Konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2020”
Ēku vērtēšana notiks piecās kategorijās:
* Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka
* Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve
* Energoefektīvākā publiskā ēka
* Energoefektīvākā vienģimenes ēka
* Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka
Konkursu organizē Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls “Būvinženieris”.
Konkursa nolikums publicēts tīmekļa vietnē “www.energoefektivakaeka.lv”.
Papildu informāciju var saņemt Ekonomikas ministrijā (kontaktpersona: Inese Bērziņa, [email protected], 67013240).
Pieteikumus var iesniegt līdz 2020. gada 15. maijam, nosūtot tos elektroniski pēc e-pasta adreses [email protected].
Avots: Ekonomikas ministrija
