– Manas trešās grāmatas virsraksts būs “Baiļu birga”. 0
– Ko nozīmē – birga?
– Tas ir kaut kas vēl stiprāks par dvingu. Es visu mūžu esmu dzīvojusi bailēs no visa kā – no tumsas, no spokiem… Tikai Sibīrijā, labošanas darbu lēģerī, to visu “izlaboja”. Tur es vairs nezināju, kas ir bailes. Jā, tajās pētnieces gaitās es naktsguļas vietas gan centos izvēlēties prom no lielākiem ceļiem un mājam…
Ir bijušas reizes, kad tā, kādā krūmu skupsnā nakšņojot, vajadzējis glābties nevis no cilvēka, bet no mežakuiļa… Vienreiz, no šitā zvēra slēpjoties, pusdienu purva dūņās nosēdēju…
– Domāju, ka Latvijā nav daudz tādu cilvēku, kuri skaidri dokumentos pamatoti zinātu – kā viņa dzimta šai zemē sākusies. Bet par tēva līniju esat izpētījusi, ka jūsu pirmsencis bijis kāds no Dānijas ievests arābu – šleju – cilts vergs, kura dzimtene savukārt ir Āfrikas Vidusjūras piekrastes kalnājos. No viņa arī cauri gadsimtiem nākušais dzimtas uzvārds – Šleiji.
– Tā ir. Bet es jums labāk savu radurakstu rulli parādīšu! Tas ir uz dubulti līmēta papīra – lai izturīgāks būtu! – rakstīts, desmit metrus garš. Te nu es esmu centusies gan tēva, gan mātes dzimtu parādīt kopā.
– Tas laikam ir bijis gadiem ilgs darbs?
– Nē, to rulli es pa vienu ziemu uztaisīju. Izpētīts jau bija pirms tam. Redz, te visi apzīmējumi manis pašas ieviesti – kad un kur dzimuši, kad miruši, ar kādu kaiti. Cik bērni bijuši. Tas rullis būtu laba viela pētniekiem – demogrāfiem, dakteriem, vēsturniekiem. Te var redzēt vidējo mūža ilgumu dažādām paaudzēm, ar ko slimojuši, kur un kādas kuplākās ģimenes bijušas.
– Vai, savus radurakstus un dzimtu gadsimtu dziļumā pētot, jūs varat piekrist daudzu latviešu pašnovērtējumam – mēs esam ķildīgi un vēl šādi tādi…
– Ziniet, tautas domāšana pēdējos piecdesmit gados ir neatlaidīgi indēta un kropļota. Un, kā jau katram slimniekam, kas atkopjas pēc smagas slimības, arī latviešiem ir vajadzīgs laiks, lai atgūtu sevi. Neko negribu idealizēt, tomēr pirmskara Latvijā cilvēku attiecības bija citādas. Vēl tagad ar visgaišākajam domām atceros laiku, kuru kopā ar vīru nostrādājām Daugavpilī. Uz turieni Kārlis Ulmanis sūtīja žurnālistu Vanagu dibināt Latgales laikrakstu – “Daugavas Vēstnesis”. Daugavpilī piedzīvoju arī pēdējos Latgales dziesmu svētkus, kuru rīkošanas ierosinātājs arī bija mans vīrs.
– Kā jums šķiet, vai, salīdzinot ar senču paaudzēm, mums pietiks dzīvesspēka, lai šo laiku godam izturētu?
– Pietiks gan. Jo mēs jau neesam atrauti viens no otra, esam saistīti ar iepriekšējam paaudzēm. Vai tad, ja es būtu viena, bez senču stipruma, kas manī, spētu šo dzīvi izturēt? Man palīdz mans ceļš, manas saknes, manu senču gēni. Mēs tak visi tā, pa kripatiņai, pa kripatiņai vien, esam kopā salikušies – gan mūsu miesa, gan gars.
“Lauku Avīze”, 1994. gada 25. martā
Filmas “Melānijas hronika” pirmizrādes
Režisora Viestura Kairiša mākslas filmas “Melānijas hronika” (filmu studija “Mistrus Media”) pirmizrāde notiks Rīgā 1. novembrī. Pēc tam – reģionālās pirmizrādes.
2. novembrī plkst. 18.30 Liepājā koncertzālē “Lielais dzintars”. Pirms seansa – saruna ar filmas režisoru Viesturu Kairišu, režisora asistenti Madaru Dišleri, aktrisi Baibu Broku un Liepājas Politiski represēto kluba priekšsēdētāju Arnoldu Treidi. Sarunu vadīs “Latvijas Avīzes” galvenā redaktore Linda Rasa.
3. novembrī plkst. 18 Rēzeknē Latgales vēstniecībā “Gors”. Pirms seansa – saruna ar filmas režisoru Viesturu Kairišu, filmas galveno mākslinieci Ievu Jurjāni, Melānijas dēla Andreja lomas atveidotāju Edvīnu Mekšu, aktrisi Maiju Doveiku un Tatjanu Meškovsku no Ludzas, kura palīdzēja filmēšanā piesaistīt Latgales iedzīvotājus.
4. novembrī plkst. 19 Cēsīs Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Pirms seansa – saruna ar filmas režisoru Viesturu Kairišu, filmas galveno mākslinieci Ievu Jurjāni, aktrisi Gunu Zariņu un Melānijas Vanagas muzeja vadītāju Ingrīdu Lāci no Amatas novada. Sarunu vadīs žurnāla “Mājas Viesis” galvenā redaktore Dace Terzena.
5. novembrī plkst. 19 Ventspilī teātra namā “Jūras vārti”. Pirms seansa – saruna ar filmas režisoru Viesturu Kairišu un operatoru Gintu Bērziņu.
10. novembrī plkst. 19 Valmierā kinoteātrī “Gaisma”. Pirms seansa – saruna ar producentu Gintu Grūbi un operatoru Gintu Bērziņu.
10. novembrī plkst. 19 Ogrē Ogres Kultūras centrā. Pēc seansa saruna ar filmas režisoru Viesturu Kairišu. Sarunu vadīs “Latvijas Avīzes” žurnāliste Vita Krauja.
