Lepnums par cilvēkiem, kas veido un kopj mežus Latvijā 0
Sigita Alksne
Latvijas meža saimnieki ir izcils piemērs tam, kā mūsdienās var veiksmīgi apvienot tradīcijas un inovācijas ilgtspējīgā mežsaimniecībā. Jau astoto reizi tiek rīkots konkurss Sakoptākais mežs, kurā tiek godināti tie mežsaimnieki, kuri ar savu darbu un aizrautību veicina labās prakses īstenošanu mežsaimniecībā. Sākot no pieredzējušiem mežsaimniekiem, kuri jau gadu desmitiem rūpējas par saviem īpašumiem, līdz jaunajai paaudzei, kas ar zināšanām un mīlestību pret dabu veido nākotnes mežus – katrs no viņiem ir vērtīgs Latvijas zemes saimnieks. Šajā rakstā aplūkosim vairāku saimnieku pieredzi un pieejas meža apsaimniekošanā, izceļot gan izaicinājumus, gan veiksmīgus risinājumus.
Kokteilis
Kurzemes meža saimnieki: ilgtspējīgas mežsaimniecības piemēri no pieredzes bagātajiem līdz jaunajai paaudzei
Harijs Zentelis, meža īpašnieks ar 40 gadu pieredzi, apsaimnieko savu dzimtas īpašumu Pumpuri Dobeles novadā, Naudītes pagastā, kurā ietilpst 49,5 hektāri meža. Ar izglītību celtniecībā, ko ieguvis Saldus tehnikumā, un dziļu personisko iesaisti mežsaimniecībā, ko mantojis no tēva, viņš izmanto dabisku pieeju meža veidošanā, galvenokārt audzējot bērza plantācijas, ko paredzēts izmantot saplākšņu ražošanai. Zentelis regulāri apseko savu mežu, strādā pie infrastruktūras uzlabošanas, piemēram, grāvju sakārtošanas un novadgrāvju izveides, un aktīvi risina dzīvnieku nodarīto postījumu problēmas, sadarbojoties ar vietējiem medniekiem. Viņš izmanto zinātniski pamatotas metodes, gūstot zināšanas no Valsts meža dienesta (VMD), Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un sava tēva pieredzes, kā arī piedaloties dažādās mežsaimniecības ekskursijās. Zentelis uzskata, ka viņa zeme tiek racionāli izmantota. Īpašu uzmanību viņš pievērš ainavas elementu plānošanai, saglabājot ozolus, melnalkšņu pudurus un stādot egles lauksaimniecības zemēs, kas nav piemērotas citiem mērķiem.
Gints Nordens, meža īpašnieks, jau 30 gadu saimnieko savā īpašumā Struteles Avotiņi Tukuma novada Jaunpils pagastā. Īpašums, kas mantots no vecvecākiem, brīvības cīnītājiem, ir pakāpeniski paplašināts no 8,1 hektāra 1984. gadā līdz 10,7 hektāriem 2024. gadā. Mežā dominē dažāda vecuma egļu un bērzu audzes. Nordens regulāri apmeklē LLKC organizētos seminārus, lai savā praksē vērtētu un izmantotu zinātniski pamatotas metodes meža apsaimniekošanai. Īpašumā notiek ne tikai regulāra mežu kopšana un atjaunošana, koksnes ieguve, bet arī veikti infrastruktūras uzlabojumi, piemēram, dīķa malu sakārtošana un meliorācijas sistēmu uzturēšana. Nordens lepojas ar savu darbu un uzskata, ka pareiza apsaimniekošana ļauj mežam būt ne tikai resursu avotam, bet arī skaistam un sakoptam dabas stūrītim. Viņš uzsver, ka no meža nedrīkst ņemt vairāk, nekā tas spēj dot, un norāda, ka pēc 30 gadu darbības mežā joprojām ir, ko cirst.
Dāvis Zelmenis, jauns un dedzīgs meža īpašnieks, ar lielu mīlestību un rūpību kopj savus īpašumus Eži un Žūžas, kas atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā. Daļa īpašuma robežojas ar Puzes ezeru. Ar bakalaura grādu mežzinātnē un daudzām mācībām viņš apguvis zināšanas un prasmes, lai atbildīgi un ilgtspējīgi apsaimniekotu savus 26,8 hektārus meža. Viņš sastopas ar izaicinājumiem, tostarp pārnadžu radītiem bojājumiem un grūtībām izaudzēt skujkokus, taču ar neatlaidību un zināšanām viņš veido noturīgas mežaudzes, izmantojot selekcionētu stādmateriālu un regulāri kopjot jaunaudzes. Zelmenis rūpīgi seko jaunākajiem pētījumiem mežsaimniecībā un izmanto zinātniski pamatotas metodes savā darbībā, īpaši uzsverot ilgtspējību. Viņš iegulda resursus ne tikai meža atjaunošanā, bet arī tā infrastruktūras uzlabošanā, piemēram, meliorācijas grāvju attīrīšanā, un nākotnē plāno uzlabot ceļus, lai nodrošinātu efektīvu meža uguns apsardzību. Zelmenis ir izcils piemērs tam, kā ar mīlestību, zināšanām un rūpīgu darbu var veidot ne tikai sakoptu, bet arī vērtīgu un ilgtspējīgu mežu, kas kalpo gan īpašniekam, gan sabiedrībai.
Vidzemes meža saimnieki: tradīciju un dabas harmonijas mežsaimnieki
Andrejs Kalniņš dzimtas īpašumā Dzimtenes ir izveidojis vietu, kur daba un cilvēks satiekas harmoniskā līdzāspastāvēšanā. Īpašums atrodas Ogres novada Jumpravas pagastā, un tā kopējā platība ir aptuveni 17 hektāru. Šis ir dzimtas īpašums, kas atgūts 90. gadu sākumā, un, lai gan tas tika mainīts pret citu vietu, tā sākotnējā platība ir saglabāta. Meža zeme ir ļoti daudzveidīga un jaukta tipa, kur ir stādīti melnalkšņi, egles, bērzi un priedes. Kalniņš ir veicis apmežošanu lauksaimniecībā neizmantotās zemēs, galvenokārt stādot bērzus un egles. Visas nocirstās meža platības ir atjaunotas ar sertificētiem stādiem, kas iegādāti no kokaudzētavām. Stādīšanas darbos aktīvi piedalījās arī radinieki, organizējot tā saucamās ražas talkas. Jumpravas pagasta pakalnos ar viņa rokām un sirds degsmi tapis mežs, kas liecina par mīlestību pret zemi un rūpēm par tās nākotni. Kalniņa stādītie koki aug, un viņa ieguldītais darbs un zināšanas dzīvos vēl ilgi. Katrs koks, katrs stāds ir liecinieks viņa neatlaidībai un vēlmēm saglabāt dzimtas mantojumu. Kalniņa rūpes par meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu izpaužas ne tikai stādīšanas darbos, bet arī ainavas veidošanā, kurā katrs elements ir pārdomāts un dabai draudzīgs. Reljefa dažādība, zaļās alejas un celiņi, kas vijas caur stādījumiem, veido gleznainu ainavu. Dzimtenes ir ne tikai zeme, bet arī Kalniņa dvēseles atspulgs – vieta, kur sakņojas gan pagātne, gan nākotne.
Reinis Picka, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (šobrīd Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) Meža fakultātes absolvents ar mežzinātnes bakalaura grādu, ir meža īpašnieks, kurš ar lepnumu saimnieko dzimtas mantojumu – īpašumu Lejas Tēviņēni, kurā ietilpst 48 hektāri meža, – Cēsu novada Nītaures pagastā. Reinis kopā ar tēvu Kasparu Picku, kurš visu savu karjeru ir veltījis darbam Valsts meža dienestā, apsaimnieko šo īpašumu, kuru Reinis mantojis no vecvectēva Roberta Tēviņa, kad viņš bija tikai četrus gadus vecs. Īpašumā atrodas gan skujkoki, gan lapkoki ar dažāda vecuma audzēm, tostarp jaunaudzēm un plantāciju stādījumiem. Reinis un viņa ģimene ir veikuši nozīmīgus ieguldījumus meža atjaunošanā un izstrādē, paši stādījuši bērzus un egles, kā arī regulāri sagatavojuši malku savām vajadzībām un, izmantojot koksni, arī pilnveidojuši vidi, kurā ikdienā ģimene dzīvo. Viņi arī ir rūpējušies par meža infrastruktūras uzlabošanu, tīrot grāvjus un uzstādot jaunas caurtekas, vienlaikus sadarbojoties ar Latvijas valsts mežiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nogulšņu novadīšanu. Reinis ar savu ieguldījumu un atbildīgo pieeju meža apsaimniekošanā iemieso labākās mežsaimniecības tradīcijas, apvienojot dzimtas mantojumu ar mūsdienu zināšanām un praksēm.
Gulbenes novada Lejasciema pagastā atrodas Kraujiņas – īpašs meža īpašums, kuru pārvalda kaislīgs un prasmīgs mežsaimnieks Uno Anže. Kopš 1988. gada viņš rūpīgi apsaimnieko šo zemi, sākotnēji iegādājoties nelielu māju ar 8,3 hektāriem zemes, no kuriem tikai 3,2 hektāri bija mežs. Gadu gaitā viņš izveidojis vienlaidus saimniecību ar vairāk nekā 113 hektāriem, no kuriem 97 hektāri ir mežs. Anže ar agronoma izglītību un regulāru dalību mežsaimniecības semināros pārveidoja aizaugušas platības par augstvērtīgām mežaudzēm. Viņa saimniecībā ir veikti būtiski ieguldījumi meža infrastruktūrā – izrakti un atjaunoti 5500 metri meliorācijas grāvju, izveidoti meža celiņi un pievedceļi, nodrošinot ilgstošu meža dzīvotspēju. Anže apsaimnieko un izmanto zināšanas, ko ieguvis kursos un semināros, kā arī uzklausa meža speciālistu ieteikumus. Viņa sadarbība ar vietējiem mežziņiem ir cieša un produktīva, nodrošinot, ka visi apsaimniekošanas darbi tiek veikti ar vislielāko rūpību un zināšanām. Anže nav tikai rūpīgs saimnieks, bet arī cilvēks, kuram rūp viņa apkārtne. Šobrīd Kraujiņas ir ne tikai skaists un sakopts īpašums, bet arī piemērs tam, kā ar smagu darbu, zināšanām un mīlestību pret dabu iespējams veidot ilgtspējīgu un produktīvu nākotni. Anže ir vairāk nekā meža īpašnieks – viņš ir meža sirds un dvēsele, ar lepnumu un rūpēm uztur un attīsta savu zemi.
Stāsti par rūpīgu un mērķtiecīgu mežu apsaimniekošanu Sēlijas un Latgales pusē
Diāna Leikuse ar vīru Edgaru ar lielu mērķtiecību saimnieko meža īpašumā Vīndedži, kas atrodas Augšdaugavas novada Prodes pagastā, aptverot 36 hektārus, no kuriem 30 hektāri ir mežs, kas sastāv gan no stādītām, gan dabīgi ieaugušām dažāda vecuma mežaudzēm. Leikusu ģimene iegādājās šo īpašumu pirms desmit gadiem, un kopš tā laika Diāna kopā ar vīru Edgaru, kuram ir augstākā mežsaimnieciskā izglītība un ilggadēja pieredze meža apsaimniekošanā, ar rūpīgu atbildību strādā pie meža attīstības un apsaimniekošanas. Tieši Diānas vīram ir būtiska loma meža īpašuma apsaimniekošanā, jo viņš personīgi iesaistās visos darbos, sākot no jaunaudžu kopšanas līdz meža atjaunošanas un infrastruktūras uzlabošanas darbiem. Vīndedžu mežā ir gan kailcirtei sagatavotas cirsmas, gan nogabali, kur tiek veikta kopšanas cirte, kā arī platības, kur tiek veikta otrreizēja jaunaudžu kopšana. Diāna un Edgars ir izveidojuši produktīvas un noturīgas mežaudzes, kur bērzs un egle tiek stādīti rindās, radot gan ainaviski pievilcīgu, gan ilgtspējīgu meža vidi. Saimnieki uzmanību pievērš arī ainavas elementu plānošanai, saglabājot Ulmaņlaiku mūra ēku, dīķi un ekoloģiskos kokus, kā arī nodrošinot meža infrastruktūras uzlabošanu, atjaunojot meliorācijas sistēmas un sadarbojoties ar kaimiņiem. Ģimenes īpašums Vīndedži ir kļuvis par viņu lepnumu un sirdslietu, kurā katrs solis tiek veikts ar cieņu pret dabu un rūpēm par nākotni.
Ilze Stabulniece ir meža īpašniece, kura kopā ar vīru Viktoru rūpējas par savu dzimtas mantojumu – īpašumu Klajumi, kas atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā. Ar bakalaura grādu ekonomikā un maģistra grādu ģeogrāfijā Ilze ar vīru Viktoru veiksmīgi apvieno akadēmiskās zināšanas ar praktisko pieredzi meža apsaimniekošanā. Mantotais īpašums, kas aptver 125 hektārus zemes, no kuriem 60% ir mežs, ir ne tikai dabas bagātību krātuve, bet arī nozīmīga Latvijas vēstures un kultūras sastāvdaļa, jo tas tika atgūts pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Savā īpašumā viņi izveidojuši un uztur dabas apskates objektu Klajumu Odu tada, kurā apmeklētāji var baudīt meža skaistumu un klusumu. Viņu mežs, kas atrodas aizsargājamo ainavu apvidū Augšdaugava un dabas parkā Daugavas loki, ir īpašs ar simtgadīgajiem kokiem, par kuriem tiek gādāts ar lielu pietāti. Neskatoties uz izaicinājumiem, piemēram, vētrām, kas postīja mežu pirms desmit gadiem, ir veikti darbi meža atjaunošanā un mežaudžu stādīšanā. Ilzes neatlaidība un mīlestība pret savu zemi kopā ar vīra Viktora nesavtīgo atbalstu padara viņus par īsteniem dabas draugiem, kuru darbs iedvesmo nākamās paaudzes cienīt un lolot Latvijas mežus.
Artūrs Akmens, Jēkabpils novada Ābeļu pagasta saimnieks, ar patiesu dedzību kopj savu 23 hektārus lielo meža īpašumu Zīles. Viņš ir ne tikai zemnieku saimniecības Laši vadītājs un aktīvs kooperācijas kustības atbalstītājs, bet arī spēcīgs piemērs tam, kā lauksaimniecība un mežsaimniecība var veiksmīgi iet rokrokā. Artūrs aktīvi iesaistās Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mežsaimnieks un lauksaimnieku kooperatīva Latraps aktivitātēs. Neskatoties uz savu aizņemto ikdienu, viņš atrod laiku un enerģiju, lai ar mīlestību un rūpību koptu savu mežu. Artūrs bieži atceras savu tēvu Jāni Akmeni, kurš vienmēr bija viņa lielākais atbalsts un iedvesmas avots. Jānis, kurš jau ir cienījamos gados, turpina palīdzēt dēlam meža apsaimniekošanā. Kopā viņi veic agrotehniskās un jaunaudžu kopšanas darbus, nodrošinot, ka mežs aug spēcīgs un veselīgs. Kad nepieciešams, viņi piesaista arī kooperatīva palīdzību, lai paveiktu lielākus darbus. Viņi atjauno mežaudzes ar selekcionētiem stādiem, veic gan jaunaudžu, gan krājas kopšanas cirtes un īsteno infrastruktūras un Eiropas projektus, kas liecina par saimnieka viedumu un tālredzību. Viens no īpaši izcilajiem sasniegumiem ir pašu izbūvētais meža ceļš, kas ļauj efektīvāk apsaimniekot īpašumu, – tas ir rets un iespaidīgs darbs, kuru reti kurš privātais meža īpašnieks uzdrošinātos veikt.
Arnis Gailis ir pieredzējis meža īpašnieks un apsaimniekotājs ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi mežsaimniecībā. Viņa augstākā izglītība apliecina viņa dziļo izpratni un kompetenci darbā ar meža īpašumiem. Gailis ir vienīgais ZS Smiltnieki īpašnieks, un viņa pārziņā esošais īpašums Zilgalvji, kas atrodas Ogres novada Lauberes pagastā, aizņem 16,91 hektāra lielu meža platību. Īpašums Zilgalvji tika iegādāts pirms vairāk nekā 10 gadiem no īpašnieces, kura to bija mantojusi, taču nevēlējās apsaimniekot. Šis īpašums ir sarežģīts apsaimniekošanas ziņā, jo atrodas zemā vietā ar meža tipiem, piemēram, dumbrāja (Db) un niedrāja (Nd), kuros saimniekošana nav no tām vieglākajām, kā arī piekļuve tiem ir apgrūtināta kaimiņu veiktās saimniekošanas dēļ, kas sabojājusi senos piekļuves ceļus. Meža īpašnieks veicis lielus ieguldījumus īpašuma apsaimniekošanā un ilgtspējīgu mežaudžu veidošanā. 2022. gadā viņš veica mežizstrādi, kā rezultātā tika sagatavoti apmēram 3000 kubikmetri sortimentu. Tika veikta jaunaudžu un vidēja vecuma audžu kopšana 6,5 hektāru platībā, kā arī vienlaidus cirte 10,4 hektāru platībā. 2024. gadā īpašumā tika sākta meža atjaunošana, stādot melnalksni divu hektāru platībā, izmantojot selekcionētu meža reproduktīvo materiālu no Olaines melnalkšņa sēklu plantācijas. Papildus mežistrādei Gailis ir uzlabojis arī īpašuma infrastruktūru. 2023. gadā viņš sāka meliorācijas grāvju renovāciju, ko turpina 2024. gadā, un sakārtoja ceļu, lai nodrošinātu labāku piekļuvi īpašumam. Gailis, rūpīgi un ilgtspējīgi apsaimniekojot savu īpašumu, iedvesmo ar piemēru, kā ar zināšanām veidot mežu, kas kļūs par dāvanu gan mūsdienu sabiedrībai, gan nākamajām paaudzēm.
Mežsaimnieku stāsti no dažādiem Latvijas reģioniem skaidri parāda, ka ilgtspējīga mežsaimniecība nav tikai profesionāla prasme, bet arī dziļa saikne ar dabu un rūpes par nākotni. Ar cieņu pret pagātni un apņemšanos veidot nākotni šie saimnieki rada ne tikai produktīvus un veselīgus mežus, bet arī saglabā dabas skaistumu un bioloģisko daudzveidību nākamajām paaudzēm. Viņu darbs ir iedvesmojošs piemērs tam, kā ar mīlestību un zināšanām var veidot ilgtspējīgu un skaistu Latvijas mežu nākotni.
