Lepēna: Franciju un Krieviju saista vēsturiska draudzība 3
Francijas galēji labējās partijas “Nacionālā fronte” līdere Marina Lepēna sniegusi interviju Krievijas ziņu aģentūrai “Itar-tass”, kurā klāstīja savus plānus par Eiropas Savienības demontāžu, norādīja uz nepieciešamību padziļināt Francijas un Krievijas savstarpējās attiecības, kā arī pauda satraukumu, ka pasaules sabiedrība ignorē mierīgo iedzīvotāju nogalināšanu Ukrainas austrumos.
Sarunā ar Krievijas ziņu aģentūru Lepēna izteicās, ka viņa vairākus gadus ir iestājusies par attiecību paplašināšanu ar Krieviju. “Mūs saista vēsturiska draudzība, un, veroties no daudziem skatu punktiem – ģeopolitiskiem, stratēģiskiem –, mums ir nepieciešamā bāze attiecību padziļināšanai. Francija nedrīkst paklausīt aukstā kara loģikai, kas ir ievazāta Eiropas Savienībā un kas bez jebkāda acīmredzama iemesla noveda pie abpusējo attiecību iesaldēšanas. Esmu pārliecināta, ka Francijai un Krievijai ir jāpadziļina attiecības visās sfērās,” intervijā sacīja Lepēna. Viņa norādīja, ka, pirmkārt, tas attiecas uz sadarbību enerģētikas sektorā. “No Krievijas amatpersonām man izdevās noskaidrot, ka Krievija jau vairākus gadu desmitus piedāvā ES savus energopakalpojumus, taču sarunas tā arī nav devušas rezultātus. Tas nav produktīvi, turklāt, ja ņem vērā to, ka Krievija ir parakstījusi līgumus ar Ķīnu un Dienvidkoreju,” prātoja Francijas galēji labējā politiķe. Tāpat viņa par “absolūtu muļķību” nodēvēja iespējamu Francijas atteikšanos Krievijai piegādāt “Mistral” klases karakuģus.
Runājot par ES nākotni, Lepēna prātoja, ka ES pēdīgi sabruks un ka tās vietā radīsies visu Eiropu aptveroša “ekonomiska un politiska telpa”, kurā ietilps kā tagadējās bloka dalībvalstis, tā Krievija. “Tāds ir arī mūsu projekts. Mēs jau sen runājam par horizontāli no Brestas (Francijas ostas pilsētas) līdz Vladivostokai. Tādu Eiropu redzēja ģenerālis Šarls de Golls, un mums ir līdzīgi uzskati. Tā būtu Eiropas nācija, kurā, protams, tiktu ietverta arī Krievija,” klāstīja Lepēna. “Mans mērķis – pilnīga Eiropas pārveide un tai sekojoša ES demontāža. Galvenais jautājums – vai Eiropas Savienību var padarīt labāku? Es tam neticu. Man šķiet, ka tā ir līdzīga Padomju Savienībai. Protams, ES var saglabāt, ja tā valstīm atgriež suverenitāti, atļauj atjaunot nacionālo valstu robežas un atsakās no eiro. Tikai tad tā vairs nebūs Eiropas Savienība. Tas būtu tāpat, ja Padomju Savienībā būtu atļauti privātīpašumi un politiskā brīvība. Tas būtu labi, bet tā vairs nebūtu Padomju Savienība. Mūsu gadījumā ir līdzīgi. Tāpēc es uzskatu, ka ir nepieciešams demontēt šo struktūru un uzcelt Eiropas nāciju,” paziņoja Lepēna.
Savukārt komentējot Ukrainas valdības cīņu pret prokrieviskajiem separātistiem, Francijas labējās partijas līdere nosodīja pasaules sabiedrības “negodīgo” reakciju uz notikumiem Ukrainā. “Mani šokējusi pasaules sabiedrības klusēšana par slepkavībām Ukrainas austrumos. Es ceru, ka pasaules sabiedrība izdarīs spiedienu uz Kijevu, lai tā atsakās no saviem radikālajiem elementiem, galvenokārt es domāju “Labējo sektoru” un citus līdzīgus bruņotus formējumus,” Krievijas medijiem sacījusi galēji labējās partijas “Nacionālā fronte” vadītāja.
