Leons Taivāns: Nevajag zīmēt Palestīnas bēgļus kā tādus nabadziņus 105
Nu, nevajag Palestīnas bēgļus zīmēt kā tādus nabadziņus – tā ir tauta. Mēs tā viņus saucam, bet vai tā ir tauta tādā nozīmē kā valstisks subjekts? Labs jautājums! 1948. gadā, kad Apvienoto Nāciju Organizācija piedāvāja sadalīt Rietumpalestīnas teritoriju ebreju valstī un arābu valstī, ebreji uz to tūdaļ atsaucās un tūdaļ sāka veidot savu valsti. Tā par šo tēmu TV24 raidījumā “Globuss” sprieda Leons Taivāns, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesors.
Viņš norāda, ka arābi atteicās no šīs idejas. Viņi pat negribēja visu teritoriju, viņi neko negribēja – Jordānijas karalis Huseins gan gribēja apvienot visu Palestīnu, jo tagadējā Jordānija toreiz bija Transjordānija, tā bija kopīgā Palestīnas teritorija. Tā tika sadalīta.
“Osmaņu impērijas laikā šī teritorija, kur tagad izveidojusies ebreju valsts, bija Dieva aizmirsts stūris. Viss bija nolaists uz pēdējo,
vietējie iedzīvotāji ne par kāda valstiskumu nedomāja. Viņi bija Osmaņu sultāna padotie – tā tas viss izskatījās,” precizē Teivāns, sakot, ka vienīgais valsti veidojošais spēks bija ebreji, kas bija vairākos paņēmienos ieceļojuši.
Šis ļoti konsekventais uzstādījums, ka ebrejiem šeit nav vietas, tas pastāv līdz šai dienai, tā ir negatīva nostādne. Mēs Eiropā, Amerikā, starptautiskā sabiedrība runā par divām valstīm Palestīnas teritorijā – tā ir ebreju valsts un arābu valsts, bet paši arābi neuzrāda ne mazāko vēlēšanos šo arābu valsti izveidot, tā situāciju apraksta profesors.
Arābi domā tikai par Izraēlas iznīcināšanu un domā, ka tad iestāsies pasaules laimība, bet tā nebūs.
Izraēlai ir tiesības, tāpēc ka arābi ir patiesībā iekarotāji, ienākuši šajās teritorijās. Izraēlas pamatiedzīvotāji tika padzīti no turienes un faktiski divus gadu tūkstošus ir sapņojusi par atgriešanos dzimtenē, – viņai ir tiesības atgriezties, tā uzskata Teivans. Arābiem kā iekarotājiem, viņi šeit ir otrie ienākuši, viņiem vajadzētu parūpēties un par savu valsti, nevis sadarboties ar visāda veida graujošu darbību.
Arābi skolās saviem bērniem aritmētikas pamatus māca, par piemēru ņemot ebreju nogalināšanu:
četri bija, divus nošāva, cik ebreju palika? Ja šādi bērnu audzina – kas tur var sanākt? Esmu bijis tur, redzējis, viņi ir patiešām nepatīkami bērni, stāsta profesors.
