UZZIŅA 0
19. gadsimta 30. – 40. gados Vācijā Leonbergas pilsētas (netālu no Štutgartes) mērs Heinrihs Essigs sapāroja melnbaltu ņūfaundlendu kuci ar Lielās Svētā Bernāra klostera patversmes tā saukto “Barija suni” jeb sanbernāru. Suņus, kuri radās šīs pārošanas rezultātā, vēlāk krustoja ar Pireneju kalnu suņiem, iegūstot ļoti lielus suņus. Essiga mērķis bija iegūt lauvai līdzīga izskata suni, jo lauva ir Leonbergas pilsētas heraldikas simbols. Pirmie par leonbergeriem dēvētie suņi dzimuši 1846. gadā.
Leonbergeri:
* lieli spēcīgi, muskuļoti, bet eleganti suņi,
* labi mājas sargi,
* sabiedriski, lieliski ģimenes kompanjoni,
* ļoti labi satiek ar bērniem,
* kuces augstums skaustā no 65 līdz 75 cm, svars no 41 līdz 59 kg,
* suņiem augstums skaustā no 72 līdz 80 cm, svars no 48 līdz 75 kg,
* garš apmatojums, kas regulāri jāķemmē,
* jāpārbauda vai neveidojas gūžas locītavu displāzija,
* dzīves ilgums – 8 līdz 9 gadi.
