Leonbergeri – lieli un lēnīgi, bet modri 0
Kad vecuma dēļ uz citiem medību laukiem viens pēc otra bija devušies EGLĪŠU ģimenes abi suņi, māja palika gluži kā tukša. Vecākais dēls Mārtiņš lūkojās pēc cita mīluļa. Viņa mammas draudzenei jau tolaik piederēja kupls reti sastopamās leonbergeru šķirnes suņu pulciņš. Vienai kucītei tieši tobrīd bija piedzimuši mazuļi, tāpēc ģimene nolēma iegādāties vienu no tiem – meitenīti. Tobrīd mazajai Benfikai, kura šobrīd saīsināti tiek saukta par Fiku, bija tikai trīs mēneši.
Tas bija pirms sešiem gadiem. Tobrīd Latvijā leonbergeru šķirnes suņu bija pavisam maz, un arī šobrīd nav daudz – varētu būt ap 40 līdz 50.
Mārtiņš, kas pa šo laiku apņēmis sievu Žaneti, nevienu brīdi nebija domājis kļūt par kupla suņu pulciņa īpašniekiem. Bet jauniešu radinieki apgalvoja – suņu meitenei noteikti jādzemdē, citādi ātrāk vai vēlāk sāksies nopietnas ginekoloģiskas problēmas (veterinārārsts šo viedokli vēlāk noraidīja kā nepamatotu). Paklausot šim uzskatam, pāris suņu meiteni centās padarīt grūtu – gan veda pie kavalieriem, gan apaugļoja mākslīgi. Bet nekā! Grūsnība beidzot iestājās tikai pēc vairāku gadu ilgām pūlēm, kad Fiku dabīgi pāroja ar kādu glaunu pielūdzēju, vairāku Eiropas valstu un starptautisko čempionu. Šobrīd arī Fika ir ieguvusi Latvijas juniora čempiona un čempiona titulu.
Ne mazāk grūti sunītei gāja dzemdībās. Tās ilga trīs diennaktis, vairākas reizes palīgā steidzoties veterinārārstam, līdz pasaulē ieradās septiņi dzīvi un trīs miruši kucēni. Šobrīd kucēniem ir trīs mēneši, bet izskatās tie tik lieli kā pieaudzis vienas otras citas šķirnes suns. Lielākais no Fikas bērniem sver 18 kilogramus. Vārdus kucēniem Žanete un Mārtiņš izvēlējās kā romiešu dievībām. Tā Fikas bērni ieguva vārdus, kas visi sākas ar burtu “v” – Vesta, Vulkāns, Vertumnus, Virbius, Venusa, Viktorija un Virtus. Viens kucēns šobrīd jau ir devies uz savām jaunajām mājām Jelgavā, divi tuvākajā laikā ceļos uz Ameriku, viens – uz Norvēģiju. Pārējiem saimnieki vēl tiek meklēti.
– Ņemot vērā, cik grūti Fikai un emocionāli arī mums gāja, cik daudz līdzekļu esam iztērējuši, lai suņiem izgatavotu pases, veiktu dažādas analīzes, barotu, rūpētos, otro reizi mēs to visu negribētu piedzīvot. Dažs labs potenciālais pircējs pārmet, kāpēc kucēnus pārdodam tik dārgi – par 1 tūkstoti eiro. Patiesībā šī summa teju sedz kucēna izmaksas, – stāsta Mārtiņš.
Leonbergeru šķirnes suņiem, ņemot vērā to lielo izmēru, jānodrošina īpaši apstākļi. Noteikti jābūt lielam pagalmam, kurā sunim pavadīt laiku. Kāda sieviete vēlējās iegādāties šīs šķirnes kucēnu, lai turētu dzīvoklī. Mārtiņš un Žanete atteicās viņai rējēju pārdot.
Pāris ir parūpējies, lai viņu mājas plašajā pagalmā suņiem ir kārtīgas būdas, kurās pavadīt nakts melnumu un nosnausties pa dienu. Īpaši labi leonbergeri jūtas ziemā. No vasaras svelmes suņu saime slēpjas zem krūmiem, kur atvēsināšanās nolūkos rok bedres. Bedru rakšana ir šo suņu lielākais netikums. Kucēnu blēņas – ja uz brīdi paliek vaļā mājas durvis, kāds no viņiem noteikti pamanās pa tām iezagties un iznest ārā kādu kurpi. Suņu saimnieki šad un tad spiesti pagalmā vākt apavus.
– Leonbergeri ir lēnīgi, mierīgi, ļoti uzticīgi, labsirdīgi un mīļi, bet modri – pamana visu, kas notiek apkārt. Lieliski kompanjoni, ļoti labi sargā māju, – stāsta Žanete. Par to pārliecinos arī es. Tiklīdz, saimnieku aicināta, speru kāju aiz sētas, Fika ir klāt un mani cītīgi apošņā. Sapratusi, ka neradu draudus, suņu dāma mierīgi dodas pagulēt zem krūma. Bet kucēni mani ielenc, apošņā, nāk draudzēties un mīļoties. Daudz suņu mīlestības tiek arī Žanetes un Mārtiņa mazajam dēliņam Gustavam.
