Lēnvārāmais katls: kas tas tāds? 1
Līdz mūsu sadzīves tehnikas veikaliem nonākuši arī lēnvārāmie katli. Kā tajos gatavo ēdienu un kā tas garšo? Un, pats galvenais, vai šāds katls ir izdotās naudas vērts un vispār virtuvē vajadzīgs?
Mums daudz ir skaidrots, cik svarīgi ēdienu iespējami mazāk vārīt, šim nolūkam piedāvājot augstspiediena katlus, Zepter traukus un citus brīnumus, kas veselīgi ļauj gatavot, ietaupot laiku un enerģiju. Tagad dzirdam gluži pretējo, ka, tikai lēni un ilgi vārot, ir iespējams saglabāt maksimāli daudz vitamīnu pagatavotajā ēdienā. Tad vai nu ātri, vai lēni, bet kā ir veselīgi? Divi pretēji procesi taču nevar būt vienlīdz efektīvi, veselīgi un līdzvērtīgi! Iedziļinoties niansēs, nākas secināt, ka pretrunas nav, jo gatavošanu lēnajā katlā jau nemaz nevar īsti saukt par vārīšanu…
Lēnā krāsniņa
Lēnvārāmajiem katliem ir vairāki nosaukumi, tos dēvē gan par crockpot, ko varētu tulkot kā māla pods, vai slow cooker, proti, lēnā krāsns. Tie sastāv no ārējā korpusa ar sildelementiem un keramikas kastroļa, kuru cieši nosedz stikla vāks. Katls paredzēts ļoti lēnai sutināšanai, tvaicēšanai. Keramikas trauku var izņemt un mazgāt arī mašīnā, tā tilpums svārstās no 2,7 līdz 6 litriem.
Šie katli ir kaut kas pa vidu starp tvaika vārāmo katlu un tradicionālo marokāņu tadžīnu. ASV tos izmanto jau gadus trīsdesmit, lai tradicionālajā steigā nesabojātu ēdienus.
Šie katli ir kaut kas pa vidu starp tvaika vārāmo katlu un tradicionālo marokāņu tadžīnu. ASV tos izmanto jau gadus trīsdesmit, lai tradicionālajā steigā nesabojātu ēdienus.Veselīgās maltītes noslēpums ir vienkāršs: šajā katlā nekas netiek vārīts, bet gan gatavots temperatūrā, kas nepārsniedz +90 °C. Uzskata, ka tad ēdiens saglabā lielāko daļu vitamīnu, aromātu un garšas īpašību. To panāk, pateicoties minimālajam karstuma līmenim, ilgajam gatavošanas laikam (no trijām līdz divpadsmit stundām!) un lielajam daudzumam šķidruma un tvaika, kurš neizkūp gaisā.
Patiesībā šis katls lielā mērā imitē klasisko krievu krāsni. Pat Pēterim Pirmajam viņa iemīļotā grūbu putra saskaņā ar senu recepti gatavota tā: vispirms grūbas 10 – 12 stundas mērcētas ūdenī un pēc tam 6 stundas sutinātas krievu krāsnī. Tā no šiem cietajiem putraimiem var iegūt gluži vai maigu debesmannu. Dažas saimnieces tieši tāpat arī šodien gatavo putras, tikai krievu krāsns vietā izmanto siltu pēli, atstājot apsegto katlu uz padzisušas plīts virtuvē vai noliekot pie karsta radiatora. Visi šie paņēmieni dod ļoti līdzīgu efektu, kādu var iegūt lēnvārāmajā katlā!
Dažādi modeļi
Mūsu tirgū pagaidām pieejams tikai viena modeļa katls, kuram viss notiek manuāli, bet Eiropā un ASV nopērkami programmējami, kurus var pielāgot gandrīz jebkura ēdiena gatavošanai. Protams, tie maksā divas reizes dārgāk, ja vēl rēķina sūtīšanas izdevumus un nodokļus, pat 3 – 4 reizes dārgāk. Gandrīz visiem ir siltuma uzturēšanas funkcija keep warm gluži kā tējkannām – termosiem (termopot). Lielākajai daļai modeļu ir divi darbības režīmi: augstais un zemais ar atšķirīgu sildīšanas pakāpi. Dārgākajiem ir arī taimeris un termoregulators, tiem sildelementi var būt izkārtoti ne tikai trauka apakšā, bet arī uz sienām, kas nodrošina vienādu sildīšanu pa visu virsmu. Dažiem ir arī funkcija, kas ļauj sasniegt vārīšanās temperatūru.
Tradicionāli ēdienu šajos katlos gatavo līdz +90 °C temperatūrā. Daži ražotāji piedāvā modeļus, kuriem tās diapazons svārstās no +76 līdz +140 °C, bet mūsu valstī piedāvātajam – no +77 līdz +88 grādiem.
Kā gatavot?
Katlam ir divi režīmi – low jeb zems un high jeb augsts. Ja vēlaties gatavot mazākā iespējamā temperatūrā (low režīmā tie ir +77 °C), vispirms uz 20 minūtēm ieslēdziet katlu uz high, lai tas ātrāk uzsilst, un tad pārslēdziet uz zemāko režīmu. Tā saīsināsiet gatavošanas laiku. To var arī samazināt, pārlejot dārzeņus vai gaļu ar karstu ūdeni.
Ražotāji lietošanas instrukcijā raksta, ka iznāk gardāk, ja dārzeņus pirms gatavošanas apcep eļļā, bet tad diemžēl zūd lēnās sutināšanas un vitamīnu saudzēšanas jēga, jo, cepot eļļā, temperatūra jau ir pat virs +100 °C.
Rīsu vārīšanai nepieciešami 150 ml šķidruma uz 100 g graudu, tos gatavo apmēram stundu (jāņem vērā, ka rīsiem ir atšķirīga šķidruma uzsūkšanas kapacitāte). Putraimiem un pārslām jārēķinās 1,5 – 2 stundām (ja aplej ar karstu šķidrumu!).
Ja gatavo gaļu, jāgaida vismaz 10 stundas, tātad, lai sešos būtu vakariņas, ēdiens katlā jāsaliek jau astoņos no rīta. Visus paredzētos produktus – gaļu, pākšaugus, dārzeņus un garšvielas – liek uzreiz. Gardāk iznāk, ja ūdens vietā izmanto buljonu. Saldēti produkti pirms izmantošanas noteikti pilnīgi jāatkausē!
Žāvētas pupiņas, zirņus un citus pākšaugus, izņemot lēcas, ieteicams iepriekš uz 8 stundām iemērkt aukstā ūdenī, citādi nesagaidīsiet, kamēr katls tiks galā ar savu uzdevumu!
Visu veidu makaronu ēdienus šajā katlā nav paredzēts gatavot, tie izšķīst un kļūst nebaudāmi. Ja tos nepieciešams pievienot ēdienam, to var darīt ne ātrāk kā 30 minūtes pirms beigām.
Ja gatavo gaļu, jāgaida vismaz 10 stundas, tātad, lai sešos būtu vakariņas, ēdiens katlā jāsaliek jau astoņos no rīta.
Interesants ēdiens šajā katlā ir sutināti āboli – tos sagriež lielās šķēlēs, pārlej ar izkausētu sviestu, pārslaka ar citronu sulu un pārkaisa ar brūno cukuru, kanēli un šķipsniņu malta muskatrieksta. Gatavo 4 – 5 stundas.
Iekšējais keramikas katls jāsaudzē no straujām temperatūrās izmaiņām, tāpēc nelieciet to zem krāna, kamēr nav atdzisis, un nepielejiet arī aukstu ūdeni gatavošanas laikā, ja šķidrums ir izvārījies, jo tas var saplaisāt.
Kā garšo?
Ēdiens lēnvārīšanas katlā iznāk pavisam savādāks, nekā tad, ja to cep, vāra vai tvaicē. Pirmām kārtām, izcili mīksts, pat gaisīgs, garšo vairāk kā svaigs, nevis kā termiski apstrādāts. Vārīti vai tvaicēti dārzeņi parasti nedaudz izjūk, kad tos saspiež, šajā katlā pagatavotie ir daudz saturīgāki. Krāsas gan nav rosinošas – mazliet brūnganas gaišajiem dārzeņiem (kāpostiem, ziedkāpostiem, kartupeļiem), bet sarkanā un zaļā pārvēršas par gaiši sūnzaļā un oranžā. Šādā ziņā tvaicēti dārzeņi ir kārdinošāki, apetītlīgāki. Toties gaļa vienmēr ir izcili mīksta, treknās zivis garšo fantastiski, sausākās arī izsutinās, bet nav tik labas. Putras iznāk gaisīgas, ļoti gardas.
Gatavojot šajā katlā regulāri, ēdiens var pamazām apnikt – garša ir ļoti līdzīga, mazliet specifiska. Tad jāmeklē varianti ar dažādām garšvielām un papildu mērcēm.
Lēnvārīšanas katls labi noder produktiem, kurus ātrākā veidā grūti pagatavojot, piemēram, sīkstai gaļai, asakainām zivīm. Tas ļoti piemērots ģimenēm, kur kādam ir gastrīts, holecistīts, pankreatīts, čūlas vai citas kuņģa zarnu trakta saslimšanas.
Šajā traukā procesu var kontrolēt visu laiku– atšķirībā no tvaika un ātrvārāmajiem katliem, kur jāievēro piesardzība, jo viegli var apdedzināties. Ja izmanto modeli, kuram sildelementi ir tikai apakšā, jāņem vērā, ka, katru reizi, paceļot katlam vāku, ēdiena gatavošanas laikam jāpieliek 20 minūtes.
Lēnvārīšanas katls labi noder produktiem, kurus ātrākā veidā grūti pagatavojot, piemēram, sīkstai gaļai, asakainām zivīm. Tas ļoti piemērots ģimenēm, kur kādam ir gastrīts, holecistīts, pankreatīts, čūlas vai citas kuņģa zarnu trakta saslimšanas, – visas cietās šķiedras kļūst tik mīkstas, ka piemērotas ēšanai gan bērniem, gan sirmgalvjiem.
Visu nevar gribēt
Viena no potenciālajām problēmām – zemā temperatūrā daļa mikroorganismu neaiziet bojā, tāpēc rūpīgāk jāpievēršas tīrības aspektam un izvēlētajiem produktiem, īpaši, ja gatavo medījumu un zivis. Turklāt visiem produktiem nav pat pieļaujama apstrāde zemā temperatūrā. Piemēram, zaļās pupiņas neiesaka ēst, ja tās vismaz 10 minūtes nav novārītas. Arī nepasterizēts piens putrai pirms tam obligāti jāuzvāra!
Ražotāji apgalvo, ka šajā katlā nekad nekas nepiedeg. Nav tiesa, putra piedega! Grūbu, miežu putraimu putra esot jāgatavo 3,5 – 4,5 stundas. Apskatoties katlu pēc 4 stundām, nācās secināt, ka apakšā un gar malām putra jau ir nedaudz pierāvusi. Tātad – tā gatava ātrāk!
Mājās visu dienu ir šī ēdiena smarža, jo katlu tik ilgi zem tvaiku nosūcēja jau neturēsi, tāpēc aromāts palēnām izplatās ne tikai virtuvē, un pēc tam vajadzīga rūpīga vēdināšana.
Vilinājums pirms aiziešanas uz darbu salikt katlā potenciālās vakariņas ir diezgan riskants no elektrodrošības viedokļa: ar nelielo 200 – 400 W jaudu droši vien pilnīgi pietiek, lai nebūtu vairs, kur atgriezties, ja kaut kas saiet uz īso. Proti, vienkāršākajiem modeļiem nav nekādas aizsardzības – katla apakšā ievietotais sildelements strādā, kamēr to atslēdz!
Secinājumi
Svaigēdājiem šis katls tiešām varētu būt īsts atradums, jo tajā pagatavotais ir ļoti līdzīgs neapstrādātam produktam. Tie, kas dievina veselīgu un diētisku uzturu, arī varētu būt apmierināti. Liels mīnuss ir vienīgi ēdiena gatavošanas ilgais laiks, turklāt katls aizņem daudz vietas. Virtuves plaukti pārāk ātri piepildās ar dažāda veida tehniku, tāpēc, ja lietosiet šo katlu tikai svētkos, nopietni apsveriet tā nepieciešamību savā saimniecībā. Tiem, kam patīk spēlēties ar virtuves tehnikas jaunumiem, šī gan ir jauka rotaļlieta!
Uzziņa • Latvijā lielākoties var iegādāties tikai viena veida lēnvārīšanas katlu “Westinhouse” ar ietilpību 2,7 litri un jaudu 200 W, un tā cena ir 33 – 36 lati. • Lēnais katls atkarībā no modeļa patērē 200 – 400 W stundā, tātad, gatavojot 10 stundas, tie ir 2 – 4 kW par ēdienreizi. Nemaz tik ekonomiski nav, kā rakstīts reklāmas bukletā!
|
