Ļeņins uz Jaunā Rīgas teātra skatuves 0
Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē 20. oktobrī pirmizrāde režisora Ulda Tīrona veidotajam iestudējumam “Pēdējā Ļeņina eglīte” ar Vili Daudziņu Ļeņina tēlā, kas tapis, iedvesmojoties no Ļeņina sanitāru 1923. gada piezīmēm un dienasgrāmatām.
Vladimirs Iļjičs Ļeņins (1870 – 1924), Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs, kuru daudzi uzskata par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem, pēc smadzeņu triekas 1923. gadā zaudēja kustības un runas spējas.
Mums katram atmiņā ir palicis savs Ļeņins, sākot ar boļševiku vadoni, viņa personību, beidzot ar viņu kā anekdošu un karikatūru varoni, viņu kā pieminekli, viņu kā filmu un teātra izrāžu tēlu. Tad vēl mazais cirtainais puika uz oktobrēnu nozīmītēm un ģipša krūšutēls ar uzrakstu “Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties”. Režisors U. Tīrons par iestudējumu teic: “Ļeņins, par kura ietekmi vēsturē, šķiet, neviens vairs nevēlas neko zināt un kurš tepat pie mums gandrīz pusgadsimtu rēgojās uz katra stūra, šķiet, laimīgi izgaisis, atstājot dvēselēs grūti uztaustāmu nepatiku vai vienkārši – tukšumu. Lai nu kā, nepatika pret vēstures personāžu tomēr ir jūtas, un ar tām var kaut ko iesākt – šajā gadījumā radīt teātri. Iestudējums “Pēdējā Ļeņina eglīte” veidots, balstoties uz vēsturiskiem dokumentiem par Ļeņina slimību un viņa dzīves pēdējiem mirkļiem latviešu strēlnieku apsardzībā. Lai arī uz skatuves atradusi vietu mītiskā Ziemassvētku eglīte, ko Ļeņina vectēvs īsi pirms nāves esot sarīkojis vietējiem bērniem, šis iestudējums nav paredzēts bērnu baidīšanai ar kādu pasaku cienīgu vēstures briesmoni, kurš pa taisno no stikla zārka Sarkanajā laukumā nonācis uz teātra skatuves. Uzdevums ir daudz ambiciozāks: izrādīt jaunu Ļeņinu, iespiežot viņu īsajos brīžos pirms un pēc nāves.”
Savukārt aktieris Kaspars Znotiņš neslēpj: “Izrāde, kādu šobrīd taisām teātrī, kur varam vispār nedomāt par sekām, atšķiras no izrādes, kāda tā būtu, ja mēs to veidotu reālu draudu apstākļos. Tā kā šo izrādi veidojam Latvijā, tā, protams, ir par mums, par mūsu vēsturi, ko esam piemirsuši, jo Latvijā vēl aizvien ir daudz tādu, arī latviešu, kas turpina dzīvot Krievijas informatīvajā telpā, un tas ir skumji. Bet viņi, visticamāk, uz šo izrādi nenāks.”
Aktieris Vilis Daudziņš iejutīsies Ļeņina tēlā. “Mūsu priekšā ir cilvēks, kurš ir izraisījis planētas mēroga notikumus. Bijis gan maniakāli cietsirdīgs, gan bezgala jūtīgs. Piecu gadu laikā veicis tādas izmaiņas sabiedrības domāšanā, kādām parasti nepieciešami gadsimti. Un, lūk, šis cilvēks, slimības sagrauts, ir spiests aptvert ar sevi un pasauli notikušo, taču iespēja kaut ko mainīt vai ietekmēt viņam ir liegta. Kaut ko tādu mēs reizēm piedzīvojam sapnī. Lielākā daļa pasaules reliģiju tā apraksta stāvokli pēc nāves. Neviens nezina, kā tas ir. Bet laiku pa laikam mēs par to domājam,” teic V. Daudziņš.
Kopā ar režisoru izrādi veido scenogrāfi Rūdolfs Baltiņš un Dace Sloka, gaismu mākslinieks Jānis Sniķers, aktieri Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Inga Tropa, Kaspars Znotiņš, Ģirts Krūmiņš, Varis Piņķis, Toms Veličko, Ivars Krasts un Emīls Krūmiņš.
