Lēniem soļiem tuvojas valdībai 3
Ar katru dienu piecas koalīciju veidojošās frakcijas pasperot soli tuvāk valdībai, kā to ceturtdien pēc kārtējām partiju sarunām raksturoja premjera kandidāts Krišjānis Kariņš (“JV”).
Taču viņam nav izdevies iekļauties plānotajā grafikā un valdības deklarācijas apspriešana turpināsies arī brīvdienās. Pirmdien K. Kariņš ir iecerējis informēt Valsts prezidentu Raimondu Vējoni par valdības veidošanas gaitu. Taču nav zināms, kad varētu notikt uzticības balsojums.
To lielā mērā noteiks partiju sarunas par valdības deklarāciju, kuras apspriešanu plānots pabeigt sestdien. Ceturtdien partijas beidzot vienojās par sadarbības līgumu. Tā izskatīšanu pirms pāris dienām apturēja “KPV LV”, nebūdama mierā, ka bez iepriekšējas saskaņošanas Sadarbības padomē nevarēs atbalstīt opozīcijas iesniegtos likumprojektus, kā arī būs liegts rosināt un atbalstīt deputātu pieprasījumus, priekšlikumus par neuzticības izteikšanu ministriem, kā arī ārkārtas sēžu sasaukšanu.
Pārējie partneri deva iespēju “KPV LV” deputātiem sagatavot savu piedāvājumu, bet, risinot savas iekšējās problēmas, frakcija to laikus nepaguva uzrakstīt.
Zinātāji teica, ka “KPV LV” deputāti esot izpētījuši iepriekšējo valdību koalīcijas līgumus un viņiem radušās aizdomas, ka “JV” esot pārkopējusi agrāko līgumu tekstu, neko būtisku tajā nemainot. Ceturtdien “KPV LV” uz partiju sanāksmi ieradās ar savu piedāvājumu, kuram pārējie esot piekrituši. Taču “KPV LV” frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs joprojām nebija gatavs to atklāt.
Viņš tikai ar pusteikumiem lika saprast, ka koalīcijas partiju sanāksmēs nekādi lēmumi netikšot pieņemti – tas notikšot valdībā. K. Kariņš pastāstīja – partijām esot vienota sapratne, ka opozīcijas priekšlikumus uzreiz nevajadzētu noraidīt tikai tāpēc, ka tos ir iesniegusi opozīcija, bet gan izvērtēt Sadarbības padomes sēdē.
“Vienotības” priekšsēdis Arvils Ašeradens, lūgts komentēt lēno valdības veidošanas procesu, skaidroja, ka pirmo reizi koalīcijā ir iesaistīta frakcija, kas vairākus mēnešus pēc vēlēšanām nav tikusi ar sevi skaidrībā. “Viena daļa grib strādāt, bet otra daļa ir pret valdību – tā strādā pie protesta akciju rīkošanas, uz to, iespējams, ir arī ietekme no malas. Jaunajiem politiķiem nav parlamentārās pieredzes, un tie uz pašsaprotamām normām skatās ar aizdomām, vai viņus negrib ievilkt lamatās, tāpēc tas process ir lēnāks,” pieļāva A. Ašeradens.
“JV” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis norādīja, ka ar Jauno konservatīvo partiju šādas problēmas neesot, jo tās līderim Jānim Bordānam ir politiskā pieredze, tāpat “arī satiksmes ministra kandidāts Tālis Linkaits ir profesionāls un neizskatās pēc revolucionāra”.
Ceturtdien partijas izskatīja arī deklarācijas sadaļu par transportu, kur ir pretrunīgi vērtētais jautājums par ostu pārņemšanu valsts pārvaldībā. K. Kariņš skaidroja, ka viena vai otra jautājuma virzīšana izskatīšanai valdībā būs nozares ministra atbildība. Tad arī tas tikšot vērtēts. K. Kariņam neesot pietiekami daudz informācijas, lai savu viedokli par šo ieceri izteiktu tagad.
