Lēmumu par jaunu palīdzības paketi Grieķijai būs jāapstiprina vairākiem nacionālajiem parlamentiem 2
VIENOŠANĀS GAIDĀMA SVĒTDIEN
Pat ja Grieķija un tās Eiropas Savienības (ES) partneri svētdien panāks vienošanos par trešo finansiālās palīdzības paketi, to vēl nāksies apstiprināt vismaz astoņu dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem.
Vācijas Bundestāgā tas prasīs pat divus balsojumus.
Ja vairumā dalībvalstu, neskatoties uz zināmu neapmierinātību, par vienošanās apstiprināšanu nopietnu šaubu nav, tad, piemēram, Slovākijā un Latvijā situācija ir sarežģītāka.
Turklāt pretestība vēl vienai finanšu palīdzības paketei var pieaugt, ja vienošanās paredzēs kādu Grieķijas parādu norakstīšanu.
Nīderlandē likumdevēji izlems paši, rīkot balsojumu šajā jautājumā vai nē.
Lai gan Īrijas valdībai nav nepieciešams parlamenta pilnvarojums šādas vienošanās akceptēšanai, tā tomēr var prasīt likumdevēju viedokli, lai gan vairākuma atbalsts ir gandrīz garantēts.
Ir zināms, ka parlamenta balsojumi šajā jautājumā nenotiks Beļģijā, Luksemburgā, Kiprā, Lietuvā, Itālijā, Spānijā un Portugālē.
Balsojums nenotiks arī Maltā un Slovēnijā, ja kopējais finansiālais pabalsts Grieķijai netiks palielināts. Tas ir mazticami, jo līdzekļi nāks no tā dēvētā Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) jeb Eiropas finansiālās stabilitātes fonda, kurā dalībvalstis veikušas iemaksas jau 2012.gadā.
Tomēr Slovēnijā balsojums būs nepieciešams, ja notiks kāda Grieķijas parādu norakstīšana. Slovēnija proporcionāli tās iekšzemes kopproduktam (IKP) būtu vislielākā cietēja starp eirozonas valstīm, ja kādu daļu grieķu parāda nāktos norakstīt. Tāpēc slovēņu likumdevējus varētu būt grūti pārliecināt.
Tālāk sniedzam sīkāku ieskatu situācijā, kāda ir atsevišķās dalībvalstīs.
