Lēmums par ārstēšanu – tikai vecāku ziņā? 7
“Man ir nepilngadīgs bērns, kura tēvs dzīvo ārpus Latvijas. Es dzīvoju kopā ar civilvīru. Man ir arī slima māte, kura dzīvo citā pilsētā. Nesen man vajadzēja palikt pie mammas, bet arī bērnam tovakar uzkāpa ļoti augsta temperatūra un kļuva slikti, tāpēc civilvīrs aizveda viņu uz slimnīcu. Tur viņam pat neatļāva palikt kopā ar bērnu, neko neteica par veselības stāvokli, neprasīja viņa viedokli par ārstēšanu, un es biju spiesta steidzami braukt atpakaļ. Vai tiešām citas pazīstamas personas nevar lemt par bērna ārstēšanu? Kā rīkoties šādās situācijās, jo vienlaikus taču nevaru atrasties divās vietās?” JŪLIJA RĪGĀ
Pacientu tiesību likuma 7. pants tiešām paredz atsevišķos gadījumos citu personu tiesības piekrist ārstniecībai vai atteikties no tās. Ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības piekrist vai atteikties no ārstniecības kopumā vai no ārstniecībā izmantojamām metodēm ir pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, – pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta bērniem, vecākiem, brālim vai māsai, vecvecākiem, mazbērniem.
Taču pacienta laulātajam, tuvākajam radiniekam vai pilnvarotai personai, kā arī likumiskajam pārstāvim, ja pacients atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, pieņemot lēmumu par ārstniecību vai atteikšanos no tās, jāievēro sasirgušās personas iepriekš izteiktā griba šajā sakarā. Ja tuvākie radinieki, kuriem ir vienādas tiesības pieņemt lēmumu pacienta vietā, nevar vienoties par piekrišanu ārstniecībai, par sasirgušajam piemērotāko ārstniecību lemj ārstu konsilijs.
Ja vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un nav iespējams aprunāties ar cilvēkiem, kas pārstāv pacientu, ārstniecības persona savas kompetences ietvaros var veikt neatliekamus pasākumus – izmeklēšanu, ārstēšanu, tostarp ķirurģisku vai cita veida invazīvu iejaukšanos.
Likums nosaka arī nepilngadīga pacienta tiesības. Pacienta līdz 14 gadu vecumam ārstniecība ir pieļaujama, ja viņa likumiskais pārstāvis par to bijis informēts un devis savu piekrišanu. Nepilngadīgam pacientam tāpat ir tiesības tikt uzklausītam un atbilstīgi savam vecumam un briedumam piedalīties lēmuma pieņemšanā.
No 14 gadu vecuma ārstniecība ir pieļaujama ar paša pacienta piekrišanu, izņemot gadījumos, kad vilcināšanās apdraud nepilngadīgā dzīvību un nav iespējams saņemt viņa vai viņu pārstāvošas personas piekrišanu. Ja nepilngadīgs pacients (no 14 gadu vecuma) atsakās dot savu piekrišanu, bet ārsts uzskata, ka tā ir pacienta interesēs, lēmums jāpieņem viņa likumiskajam pārstāvim. Ja arī likumiskais pārstāvis to atsakās dot vai likumiskie pārstāvji nespēj vienoties, atļauja jāprasa bāriņtiesai, bet, ja ārstniecība jāuzsāk nekavējoties, lēmumu pieņem ārstu konsilijs.
Šajā gadījumā jums tomēr vajadzētu kopā ar dzīvesdraugu doties pie zvērināta notāra un noformēt pilnvaru, ar kuru pilnvarojat savas prombūtnes laikā nogādāt bērnu ārstniecības iestādē un uzturēties tur kopā ar viņu, saņemt visu informāciju par veselības stāvokli un pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai vai atteikšanos no tās, kā arī saņemt izrakstus un citus nepieciešamos medicīniskos dokumentus.
Arī jūsu māte katram gadījumam var izdot pilnvaru citai personai, kura drīkstētu pieņemt lēmumu par viņas ārstēšanos, ja tobrīd esat pie sava bērna.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
