NATO multinacionālās brigādes Latvijā karavīri NATO ģenerālsekretāra vizītes laikā Ādažu militārajā bāzē, 2024.gadā.
NATO multinacionālās brigādes Latvijā karavīri NATO ģenerālsekretāra vizītes laikā Ādažu militārajā bāzē, 2024.gadā.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Lēmums ir pieņemts! Valdība sāk procesu, lai Latvija izstātos no Otavas konvencijas 150

Ziņa papildināta plkst. 19.32 (viss teksts).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Danas Reiznieces bijušais vīrs satriekts: “Es tiešām negaidīju, ka sieviete var tā aiziet un atstāt trīs bērnus…” 1
FOTO. Pie Miķeļbākas izskalots nezināms “jūras iemītnieks”: “Vai ir kāds, kurš zina, kas šis ir?”
Nauda ir, bet izņemt nevar… Kāpēc cilvēki ar “Swedbank” kartēm dod priekšroku “SEB” bankomātiem?
Lasīt citas ziņas

Valdība otrdien lēma sākt procesu, lai Latvija izstātos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Proti, līdz nākamajai valdības sēdei, kas paredzēta 25.martā, Ārlietu ministrija sagatavos tam nepieciešamo likumprojektu. Pēc tam par to būs jālemj Saeimai, kas pieņems gala lēmumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Preses konferencē Siliņa uzsvēra, ka aizsardzības ministrs konsultējies ar vairākām Eiropas reģiona valstīm, kas veido kopīgu aizsardzības līniju, proti, ar Poliju, Lietuvu un Igauniju. Premjere apliecināja, ka valstis ir attālinātā saziņā arī ar Somiju. Tāpat viņa atzīmēja, ka Latvija nebūs ne pirmā, nedz arī pēdējā valsts, kas varētu izstāties no Otavas konvencijas.

Siliņa norādīja, ka šī būtu pirmā reize, kad Latvija izstātos no starptautiska dokumenta. Viņa uzsvēra, ka Saeimai vēl būs jānobalso par likumprojektu, piebilstot, ka koalīcijā varētu būt atbalsts likumprojekta tālākai virzīšanai parlamentā.

“Šis lēmums iedos mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem papildu spējas. Kad viņi varēs iegādāties un ko, tas ir nākamo sešu mēnešu diskusiju un risinājumu meklējumu jautājums. Patlaban neviena no valstīm, kas ir paziņojusi par vēlmi izstāties no konvencijas, sprāgstvielas un mīnas neražo, jo konvencija to neļauj,” sacīja Ministru prezidente.

Viņa norādīja, ka līdz mirklim, kad Latvija varētu izstāties no Otavas konvencijas, tiks veikti sagatavošanās darbi, lai saprastu, kur Latvija, ja tā gribēs, iegādāsies mīnas. Pēc premjeres paustā, Latvija ir apsvērusi iespējas, ka arī tā varētu kaut ko ražot.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) žurnālistiem uzsvēra, ka drošība un aizsardzība ir valdības nozīmīga prioritāte, izvērtējot un rīkojoties, lai stiprinātu valsts un cilvēku drošību. Runājot par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas, aizsardzības ministrs norādīja, ka reģionālā pieeja ir nozīmīga.

Viņš skaidroja, ka tas nav par zināmu stratēģisko, simbolisko nozīmi, bet par praktisko pusi, jo, kopīgi izstājoties no konvencijas, valstis var veidot Baltijas aizsardzības līniju, kas ir gan NATO, gan Eiropas Savienības ārējā robeža. Savukārt Latvijā var izvērtēt un virzīties uz priekšu gan ar iegādēm, gan potenciālu mīnu ražošanu.

Reklāma
Reklāma

Ja likumprojektu atbalstīs valdība un pēcāk pieņems Saeima, par to tiks informētas visas pārējās dalībvalstis, depozitārijs jeb ANO ģenerālsekretārs un ANO Drošības padome. Izstāšanās stāsies spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu būs saņēmis depozitārijs, skaidroja Aizsardzības ministrijā (AM).

Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemas, pirmkārt, “nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas”. Dokumentam, kas stājās spēkā 1999.gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.

Kā vēstīts, otrdien tapa zināms, ka Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministri panākuši reģionālu vienošanos savu robežu stiprināšanai rekomendēt valstu izstāšanos no Otavas konvencijas.

AM uzsver, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas reģionā, Latvijas aizsardzības vajadzības, konsultācijas ar sabiedrotajiem, kā arī, lai apliecinātu solidaritāti un vienotību ar citām reģiona valstīm.

Ministrijā apliecināja, ka AM un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir veikuši izvērtējumu par Latvijas dalību Otavas konvencijā, analizējot pretkājnieku mīnu militārā pielietojuma efektivitāti un politiskos aspektus, kas saistīti ar citu sabiedroto nostāju pret konvencijas saistībām. Tāpat tikuši vērtēti praktiskie apsvērumi par šādas munīcijas iegādi vai ražošanu.

Izvērtēšanas procesā secināts, ka Latvijā un reģiona valstīs ir iespējams attīstīt pretkājnieku mīnu ražošanu. Latvijas industrijā ir novērojamas nepieciešamās spējas un ir attīstīta metālapstrāde, savukārt reģionālā pieeja ļaus mazināt atkarību no ārvalstu piegādēm, īpaši sprāgstvielu un kaujas lādiņu jomā, norāda AM.

Izvērtēšanas procesā nozīmīgas bijušas konsultācijas ar sabiedrotajiem, īpaši ar tām NATO dalībvalstīm, kuru karavīri dienesta pienākumus pilda Latvijā. Sabiedrotie esot pauduši izpratni par Latvijas iespējamu izstāšanos no Otavas konvencijas un apliecinājuši turpmāku sadarbību aizsardzības jomā. AM atzīmē, ka arī izstāšanās procesa gaitā turpināsies informācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem.

AM apliecina, ka Latvija turpinās ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, tostarp civiliedzīvotāju aizsardzību bruņotu konfliktu laikā, vienlaikus nodrošinot savas drošības vajadzības. Jebkāda iespējamā nevadāmo pretkājnieku mīnu iegāde, izvietošana un izmantošana būs atkarīga no militārās loģikas un aizsardzības spēju attīstības prioritātēm. Daļa no munīcijas, ko bruņotie spēki jau ir iegādājušies un turpinās iegādāties, ir dažāda veida mīnas – gan prettanku, gan vadāmās pretkājnieku mīnas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.