Pirmais un otrais aborts; apkārtējo vienaldzība 0
Santa pat īsti nevar izskaidrot, kādēļ lēmusi par labu abortam, jo ģimenei bija gan labi dzīves apstākļi, gan kopējā finanšu situācija. “Es pat tagad to nevaru saprast, kādēļ mans lēmums bija šāds. Mums bija gan izglītība, gan, kur dzīvot, gan nauda. Faktiski viss bija… Iespējams, mani pārāk spēcīgi iesēdās doma, ko man sacīja dzemdību laikā – nākamo plānojiet pēc trīs gadiem. Un bērnam nebija vēl gadiņš. Tas bija mans lēmums – veikt abortu, jo vīrs neteica neko. Arī ārste neteica neko, lai gan pazina mūsu ģimeni, zināja, ka mums ir normāli dzīves apstākļi. Es arī neko nevienam neteicu – ne mammai, nevienam. Diemžēl mums ar mammu nebija izveidojušās tuvas attiecības. Ārste nemēģināja nedz atrunāt, neko, tikai norunājām konkrētu datumu,” atminas Santa.
