Satiksmes eksperts Tālis Linkaits: Lēmumā daudz risku 5
Vairākos gados nacionālās aviokompānijas “Air Baltic” attīstībā garām ir palaistas daudzas iespējas, un atbildīgie, kuri šajā gadījumā ir vairāki, rīkojušies “nolaidīgi un krimināli sodāmi”, tik skarbi intervijā Latvijas Radio otrdien vēl pirms valdības sēdes sacīja satiksmes eksperts Tālis Linkaits, piebilzdams, ka “Air Baltic” jautājumā izpaudusies “valsts un ierēdņu intelektuālā mazspēja”.
“Tur kontrolētāju un uzraudzītāju ir pietiekami,” teica Linkaits un uzskaitīja: “Satiksmes ministrija, konsultanti “Air Baltic” attīstībā, kuri katru gadu solīja, ka tūlīt, tūlīt būs investors un “Air Baltic” padome. Šo organizāciju vadība ir jāsauc pie atbildības. Nespēja trīs, četru gadu laikā atrast kvalitatīvu investoru, kas aviokompānijai ir nepieciešams, ir nožēlojami. Valdībai vēl īstais, stratēģiskais investors ir jāmeklē.” Tāpat radiointervijā viņš sacīja, ka ļoti rūpīgi jāvērtē, cik valstij ir vērts ieguldīt aviokompānijā, jo Latvijā ir virkne citu nozaru un sfēru, kur nepieciešams palielināts finansējums. Viņš atzina, ka iespējamo investoru var saukt par “spekulantu vai starpnieku, kas cenšas ieguldīt, man ir aizdomas – svešu naudu”. Vakar, kad valdības lēmums jau zināms, iztaujāju T. Linkaitu.
– Kā vērtējat valdības lēmumu par investora – Vācijas uzņēmēja Ralfa Dītera Montāga-Girmesa – piesaisti nacionālajai aviokompānijai?
T. Linkaits: – Lēmums satur daudzus riskus. Vai to varēja nepieņemt? Es domāju, ka situācija bija apzināti novesta tik tālu, lai valdība tiktu ievesta strupceļā. Faktiski tagad cita ceļa nav. Lūk, 2012. gadā ir noslēgts līgums par lidmašīnu iegādi, un visus šos trīs gadus cerējām, ka situācija atrisināsies pati no sevis. Tagad esam sapratuši, ka par līgumu ir jāmaksā, bet aviokompānijai tādas naudas nav.
Situācija ir līdzīga, ja vienkāršā ģimenē, kas dzīvo no algas līdz algai un varbūt mazliet ietaupa, ģimenes galva pēkšņi saka: es pirkšu mersedesu! Ko darīt šajā gadījumā? Iet uz banku? Bankas “Air Baltic” nevisai labprāt izsniedz aizdevumus, ņemot vērā tās negatīvo pašu kapitālu. Tad ir jāiet uz Valsts kasi, bet valsts ES nosacījumu dēļ atbalstu nedrīkst sniegt. Tad ir jālūkojas, kādu investoru piesaistīt. Tie konsultanti, kas četru gadu laikā bija apņēmušies atrast investoru, atraduši šādu te – spekulatīvu un ļoti riskantu.
– Ja satiksmes ministrs to nosaucis par finanšu investoru, kurš vajadzīgs līdz stratēģiskā investora atrašanai, tad visi finanšu investori ir spekulanti tajā nozīmē, ka viņi grib nopelnīt ar ieguldījumu.
– Visā pasaulē par finanšu investoriem sauc investīciju fondus, pensiju fondus, valstu suverēnos fondus, kuri, ieguldot naudu, neko kompānijā nenosaka. Ieliek piecus eiro, izņem septiņus. Un varbūt pieskata, lai viņu naudu nenozog. “Air Baltic” gadījumā mums ir darīšana ar cilvēku, kura naudas izcelsme nav skaidra, un nav zināms, ar kādu nolūku nauda tiek ieguldīta. Viens no šī investora biznesiem ir aviācijas līzings, viņš specializējas Krievijā ražotu lidmašīnu pārdošanā dažādu valstu aviokompānijām. Pagaidām sekmes ir mārketinga līmenī – mēģināts iesmērēt Kubā vai Zimbabvē.
– Vai līgumā nevar nākt kādi investora papildu nosacījumi?
– Kā jau visi lielie industriālie projekti, Krievijā “Superjet” ir propagandas projekts. Viņš tajā ir kā publisks starpnieks, kā mārketinga menedžeris. Tas iekšienē palīdz stāstīt, cik spēcīga un varena, un industriāli attīstīta valsts ir Krievija. Lai uzturētu šo stāstu, ik pa laikam tiek noslēgti nodomu protokoli ar nepazīstamām nelielām aviokompānijām, kas tūlīt pasūtīs superdžetu. Parasti tas notiek lielajos aviācijas šovos, kam piesaistīta pasaules preses uzmanība. Pēc tam šo lidmašīnu nenopērk. Tas tā notiek no gada uz gadu, un pati par sevi tā ir interesanta atrakcija. Tieši tā darbojas minētais investors. Dāvinātam zirgam zobos neskatās…
– “Air Baltic” ir līgums par “Bombardier CSeries 300” iepirkšanu. Vai tad “Superjet” var piedāvāt līdzvērtīgu lidaparātu? Gan kanādiešu, gan krievu – abas ir jaunas un praksē nepārbaudītas lidmašīnas.
– Pirmkārt, “Superjet-100” ir reģionāla lidmašīna vidēja garuma pārlidojumiem ar ne vairāk kā 100 vietām, kas norādīts nosaukumā. Piemēram, no Rīgas uz Kanāriju salām ar to neaizlidosit. “Bombardier” ir citā svaru kategorijā un domāta tālākiem lidojumiem. “Air Baltic” biznesa plānā norādīts, ka mums būs propelleru lidmašīnas tuviem mērķiem un “CS300” sērijas lidmašīnas tālākiem galamērķiem. “Superjet-100” ir kaut kas pa vidu – starp propelleru un lielajām lidmašīnām.
“Superjet-100” modelis ir salīdzināms ar “Embraer-190”, kāds ir igauņiem, poļiem un somiem. Atsauksmes par krievu lidaparātu norāda, ka tas ekonomiski atpaliek. Gan degvielas patēriņš lielāks, gan rezerves daļu iepirkšana apgrūtināta, gan tehniskā apkope ir dārgāka nekā “Embraer” attiecīgajām lidmašīnām. Tradicionālā Krievijas problēma ir pēcapkalpošana un serviss. Tiem, kas strādā Rietumos, aviācijas drošībai ir izstrādāta apkopes sistēma. Krievijā tas pieklibo, turklāt “Sukhoi” kā militāra rūpnīca nav pieradusi strādāt ar klientiem.
– Valdības lēmums ir, bet akcionāru līgums vēl nav noslēgts. Cik iespējama ir “Sukhoi” lidaparātu nonākšana “Air Baltic” flotē?
– Es to saprotu tā, ka skaidrā nauda ir domāta “Bombardier” iegādei, pretējā gadījumā tā bodīte jāslēdz ciet. Cik man zināms, “Sukhoi Superjet-100” nāk klāt kā dāvana. To mēs redzēsim, kādā formā, un man nav skaidrs, kur “Air Baltic” tos varētu likt savā biznesa plānā. Es “Air Baltic” vadībai ieteicu, lai viņi neliek uz tiem savu logotipu – lai nodala atsevišķā struktūrvienībā un sūta lidojumiem pa Krieviju. Neviens nav laimīgs ar tiem lidot.
