Lems par sankcijām pret Baltkrieviju 0
Šodien Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministriem sanāksmē Briselē ir galīgi jāvienojas par sankcijām pret Baltkrieviju un jaunu nevēlamo personu sarakstu, kurā būs iekļauti arī Aleksandra Lukašenko režīmam tuvu stāvošu uzņēmēju vārdi.
Lēmums top grūti, un visas nedēļas garumā gan diplomātu aprindās, gan ārvalstu medijos daudzināts Latvijas un Slovēnijas vārds, kas neatbalsta ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju, norādot uz ciešajām biznesa saiknēm un līdz ar to iespējamajiem zaudējumiem vietējiem uzņēmējiem.
Neoficiāli izskanējis, ka Latvija un Slovēnija ir piekritušas sankcijām tikai ar nosacījumu, ja no melnā saraksta tiks svītrotas vairākas uzņēmējam, miljardierim Vladimiram Peftijevam un oligarham Jurijam Čižam piederošas kompānijas. Abiem uzņēmējiem ir biznesa saiknes daudzviet Eiropā. Pret V. Peftijevu un vairākām viņa kompānijām jau ir vērsts vīzu aizliegums, taču viņš to ir apstrīdējis ES tiesā. V. Peftijevs ir Baltkrievijas lielākās ieroču ražošanas kompānijas “Beltechexport” vadītājs, viņam pieder vairākas IT kompānijas un ar Lukašenko dēlu Dmitriju kopīgs mārketinga bizness. Savukārt J. Čižs pārvalda dažādus uzņēmumus, kas saistīti ar izklaidi un atpūtu, bezalkoholisko dzērienu ražošanu, naftas ķīmiju, celtniecību un citiem.
Latvijas Ārlietu ministrija ziņas par uzņēmumu svītrošanu no saraksta nekomentē, norādot, ka diskusijas vēl turpināsies līdz piektdienai, kad Briselē katras dalībvalsts priekšlikums tiks izvērtēts un pieņemts labākais risinājums.
Neoficiāli izskan arī, ka Latvija, kas būtu gatava piekrist šim sankciju posmam, cita starpā prasot, lai turpmāk baltkrievu uzņēmēju vārdi nevēlamo personu sarakstā netiktu iekļauti.
“Latvijas interesēs ir nodrošināt mūsu tautsaimniecības attīstību. Ar Baltkrieviju mums ilgstoši ir bijušas labas tirdzniecības attiecības, mūsu uzņēmumi ik gadu uz šo valsti eksportē preces apmēram 100 miljonu latu vērtībā. Ir skaidrs, ka plašas ekonomiskās sankcijas, kas nebūtu individuāli tēmētas, negatīvi ietekmēs mūsu tautsaimniecību, tāpēc mūsu interesēs ir apturēt to ieviešanu pret Baltkrieviju,” uzskata eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš (“Vienotība”).
Līdz šim ES melnajā sarakstā ir iekļāvusi vairāk nekā 200 personu vārdus, kas vērsušās pret Baltkrievijas demokrātiju un opozicionāriem, un arī trīs uzņēmumus. Neoficiāli zināms, ka šodien sarakstu papildinās vēl ar 12 cilvēku vārdiem un 29 uzņēmumiem. Iekļūšana melnajā sarakstā nozīmē, ka tiks iesaldēti personu banku konti un liegtas vīzas iebraukšanai ES teritorijā.
Tikmēr uz ES aktivitātēm reaģējusi arī Minska. Baltkrievijas prezidents A. Lukašenko apstiprinājis, ka izveidots melnais saraksts ar to opozīcijas aktīvistu vārdiem, kuriem liegts izbraukt no valsts. “Mēs sarakstu esam izveidojuši, vēl gan neesam pilnībā ieviesuši. Taču to izdarīsim,” tā Baltkrievijas prezidents paudis intervijā Krievijas televīzijas kanālam RT.
Joprojām nav skaidrs, kad Baltkrievijā varēs atgriezties uz pārrunām atsauktie ES vēstnieki. Februāra nogalē ES vēstnieki pameta Min-sku, solidāri reaģējot uz Baltkrievijas aicinājumu valsti atstāt ES pārstāvniecības vadībai un Polijas vēstniekam.
