Vairāk svešvalodu un vieslektoru? Lems par lielāku brīvību augstskolām 8
Saeimas likumprojektu portfelī nu jau ir divi likumprojekti, kas paredz veikt nopietnas izmaiņas Augstskolu likumā. Viens no tiem paredz valsts augstskolām dot lielāku brīvību studiju valodas izvēlē, bet otrs – atvieglot augstskolām jaunu studiju virzienu atvēršanu.
Vismaz pagaidām Saeimas deputātiem nav iebildumu pret valdības ieceri atteikties no tiesībām lemt par jauno studiju virzienu atvēršanu gan valsts, gan privātajās augstskolās.
Kā jau iepriekš ziņots, patlaban katru reizi, kad kāda no augstskolām vēlas atvērt jaunu studiju virzienu un apmācīt studentus jomā, kurā iepriekš augstskola nav darbojusies, tai ir jāsaņem valdības atļauja. Līdz šim valdība vairākkārt izmantojusi tiesības liegt augstskolām atvērt jaunus studiju virzienus, pamatojoties uz to, ka attiecīgos studiju virzienus jau piedāvā citas augstskolas, vai bažām par to, ka augstskolai pietrūks resursu, lai kvalificēti īstenotu iecerētās idejas. Tomēr tagad valdība nolēmusi, ka visobjektīvāko lēmumu par jauna virziena atvēršanu var pieņemt augstskolas dibinātājs, savukārt to, vai jaunās studiju programmas būs gana kvalitatīvas un konkurētspējīgas, lems studiju virziena licencēšanas akreditācijas ietvaros: Akadēmiskās informācijas centrs vai kāda Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļauta kvalitātes nodrošināšanas aģentūra. Jāpiebilst, ka patlaban rit arī paša Akadēmiskās informācijas centra izvērtēšana, lai lemtu, vai to var iekļaut minētajā reģistrā. Izvērtējums tiks pabeigts nākamā gada februārī, un, ja tas būs pozitīvs, tad centru reģistrā iekļaus līdz nākamā gada beigām.
Sola būt stingri
Par valdības virzītajiem grozījumiem Augstskolu likumā lēmusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kura bez iebildumiem atbalstīja likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Protams, gala lēmums vēl jāpieņem Saeimai. Patlaban likumprojekts paredz, ka par jaunu virzienu atvēršanu valsts augstskolās arī turpmāk lems Ministru kabinets pēc tās ministrijas ierosinājuma, kuras pakļautībā atrodas augstskolas. Pieņemtais lēmums nebūs administratīvs akts, tāpēc to nedrīkstēs pārsūdzēt. Toties lēmumus par privāto augstskolu jauno virzienu atvēršanu pieņems šo augstskolu dibinātāji.
Akadēmiskā izglītības centra Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras vadītājs Andrejs Rauhvargers sola, ka studiju virzienu licencēšanas un akreditācijas procesā stingri raudzīsies, vai augstskola tiešām varētu iecerēto studiju virzienu kvalitatīvi īstenot: “Pēdējos gados licencēšanas un akreditācijas procesi ir pavisam citādi nekā agrāk. Piemēram, lai nodrošinātu neatkarīgu izvērtēšanu, katrā šādā procesā ir vismaz divi eksperti no ārzemēm. Stingri izvērtējam, lai komisijā nebūtu neviena, kas nesen strādājis augstskolā, kuras sniegums tiek izvērtēts.”
Izstrādāt stingru kārtību licencēšanai un akreditācijai bijis nepieciešams arī tāpēc, lai būtu cerības iekļūt Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā, piebilst A. Rauhvargers.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (“Vienotība”) pagaidām nevarēja komentēt, vai iecerētie grozījumi varētu padarīt vieglāku studiju virzienu atvēršanas procesu. Taču viņš pieļāva, ka pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā deputātiem par valdības piedāvātajām izmaiņām varētu būt vairāk jautājumu nekā šobrīd.
Vairāk svešvalodu un vieslektoru
Jāpiebilst, ka Saeimā izskatīšanu otrajā lasījumā gaida arī citi diskutabli grozījumi Augstskolu likumā. Šī likumprojekta izskatīšanas gaitā visasākie strīdi gaidāmi par bijušās komisijas priekšsēdētājas Ilzes Viņķeles priekšlikumiem. Viņa ierosina ļaut augstskolai pašai brīvi noteikt studiju valodu. Patlaban valsts augstskolām studijas jāīsteno lielākoties latviešu valodā. Bijusī deputāte turklāt iesniegusi priekšlikumu pirmos divus gadus pēc ievēlēšanas amatos mācībspēkiem ārvalstniekiem neprasīt valsts valodas zināšanas. Kaut I. Viņķele nolikusi Saeimas deputāta mandātu, lai studētu Amerikas Savienotajās Valstīs, viņas ierosinājumi parlamentam tomēr jāizskata. Toties Ints Dālderis, kurš kopā ar I. Viņķeli nesen izstājās no partijas “Vienotība”, attiecībā uz studiju valodu iesniedzis valsts valodai draudzīgāku priekšlikumu, kas, kaut arī palielinās svešvalodu lomu studijās, tomēr neparedz atteikšanos no valsts valodas. I. Dālderis iesaka noteikt, ka studentiem ne mazāk kā desmit procentu jebkuras studiju programmas būtu jāapgūst svešvalodās, kuras ir Eiropas Savienības (ES) oficiālās valodas. Gala un valsts pārbaudījumiem, kā arī kvalifikācijas, bakalaura, maģistra vai promocijas darba izstrādei saskaņā ar šo priekšlikumu arī turpmāk būtu jānorit valsts valodā.
I. Dālderis ierosinājis arī noteikt, ka augstskolā jādarbojas vismaz desmit procentiem vieslektoru, kas iepriekš strādājuši kādā no ES valstu, izņemot Latviju, augstskolām. Patlaban likums prasa, lai augstskolā būtu tikai pieci procenti šādu vieslektoru.
Kad šie grozījumi varētu tikt izskatīti atbildīgajā komisijā un arī Saeimā, A. Adamovičs vēl nevarēja pateikt. Katrā ziņā šobrīd deputātu prioritāte esot pieņemt nākamā gada valsts budžetu.
