Lems par Aspazijas dzimto māju atgūšanu 5
Jelgavas novada domē trešdien, 4. novembrī, notiks ārkārtas sēde, kurā izskatīs iespēju atgūt īpašumā Aspazijas dzimtās mājas “Daukšas”, aģentūru BNS informēja pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone.
Sagatavotie lēmumprojekti paredz atzīt par prettiesiskiem kādreizējās Jelgavas rajona un Zaļenieku padomes lēmumus par “Daukšu” pārdošanu un atkārtoti izskatīt jautājumu par atpakaļpirkuma tiesību izmantošanu.
Kaņepone pavēstīja, ka 28.oktobra domes sēdē deputāti nolēma atpakaļpirkuma tiesības neizmantot, taču pēc sēdes deputāti uzzināja papildu faktus, kas viņus rosināja jautājumu sadarbībā ar Jelgavas tiesas Zemesgrāmatas nodaļu izpētīt vēlreiz, lai rastu atbildes, kas traucējis tagadējam “Daukšu” īpašniekam Tālivaldim Bratkus pēc nekustamā īpašuma iegādes 1998.gadā nostiprināt īpašumtiesības Zemesgrāmatā un sešpadsmit gadu garumā īpašumu pārvaldīt tiesiski.
Atsaucoties uz Jelgavas tiesas Zemesgrāmatas nodaļas tiesneša 2002. gada 1. oktobra un 1. novembra lēmumiem, Jelgavas rajona padome 1998. gada 7. oktobrī, un Zaļenieku pagasta padome 1998. gada 15. oktobrī ir lēmusi par īpašuma “Daukšas” pārdošanu bez tiesiskā pamatojuma, jo uz to brīdi reglamentējošie normatīvie akti noteica, ka pašvaldība nekustamo īpašumu drīkst pārdot tikai izsolē. Arī saskaņā ar likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” tobrīd bija jāievēro nosacījums, ka valsts kultūras pieminekļa atsavināšanā valstij ir pirmpirkuma tiesības.
“Tāpēc Jelgavas novada dome vēlas rast likumīgo īpašumtiesību sakārtošanas ceļu – gan atpakaļpirkuma tiesību izmantošanu, gan 1998. gada vietējo pašvaldību lēmumu atcelšanu, gan tiesvedību,” sacīja Kaņepone.
Tāpat viņa norādīja, ka ēkā veikta patvaļīga būvniecība, ko Bratkus valsts nozīmes kultūras pieminekļa ēkā nebija tiesīgs darīt. Apsekojot ēku, konstatēts, ka Bratkus veicis dzīvojamās mājas verandas demontāžu. Ēkas pirmā stāva pārsegums pilnībā nomainīts, iekšpagalmā ierīkoti jauni lentveida pamati. Būvniecība un rekonstrukcija notikusi bez Jelgavas novada pašvaldības būvvaldes izsniegtas būvatļaujas, bez saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu inspekciju.
Kaņepone uzsvēra, ka uz līguma slēgšanas laiku Aspazijas dzimtās mājas “Daukšas” bija Jāņa Raiņa literatūras un mākslas muzeja filiāle, tāpēc uz to attiecas visas reglamentējošās prasības, kas saistāmas ar muzeja apsaimniekošanu, uzturēšanu.
