Lembergs tiesas procesa laikā organizējis prokura izsekošanu! Ko vēl atklāj “Lemberga lietas” materiāli? 74
Ventspils mērs Aivars Lembergs, kuru pirmās instances tiesa februārī notiesāja par kukuļošanu, tiesas procesa laikā esot organizējis lietas prokurora izsekošanu, kā arī apzināti kavējis tiesas procesu, lai izvairītos no kriminālatbildības, Tiesu administrācijas publicētajā video skaidro lietas tiesnese Irīna Jansone.
Šodien 22.jūnijā lietas dalībniekiem ir pieejams Rīgas apgabaltiesas pilnais spriedums Lemberga lietā, kurš ir vairāk nekā 1900 lapaspušu garš.
Jansone sacīja, ka minētais kriminālprocess sastāv vairāk nekā 300 sējumu apjomā.
Komentējot Lemberga piespriesto drošības līdzekli – apcietinājumu, Jansone sacīja, ka šāds drošības līdzeklis tika piemērots, jo bija pamats domāt, ka Lembergs izvairīsies no tiesas sprieduma izpildes.
Tiesa, piemērojot drošības līdzekli, bija ņēmusi vērā Augstākās tiesas (AT) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas veiktās atziņas.
Tiesa konstatēja, ka Lembergs ir izdarījis noziedzīgus nodarījumus, kuri ir atzīstami par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem.
Otrkārt, viņam ir piespriest brīvības atņemšanas sods, kas ir personas tiesību nozīmīgi ierobežojošs soda veids. Jansone uzsvēra, ka šādā veidā Lembergam tiek ierobežotas tiesības uz brīvu pārvietošanos, ierobežotas tiesības brīvi izvelēties brīvi izvelēties nodarbošanos, proti strādāt.
“Tas ir pamats uzskatam, ka visi šie apstākļi kopumā deva tiesai iespēju domāt par to, ka Lembergam var rasties no šī soda nodoms izvairīties. Tiesai ir pamats uzskatīt, ka Lembergs var izvairīties no sprieduma izpildes gan kontekstā ar to, ka viņš apzināti nepildīs pienākumu piedalīties procesā, gan izvairīšanos no sprieduma izpildīšanas būs saistāma arī ar citiem apstākļiem,” komentēja tiesnese.
Pirmās instances tiesa ir secinājusi, ka Lembergs ir apzināti vilcinājis tiesas procesu, tādējādi mēģinot izvairīties no kriminālatbildības, un soda.
Savukārt šobrīd, tiesai atzīstot Lembergu par vainīgu, un nosakot brīvības atņemšanas sodu, ir pamats secināt, ka Lembergs turpinās apzināti vilcināt tiesas procesu, tādējādi izvairoties no noteiktā brīvības soda izciešanas.
Šāda secinājuma pamatojumā ir lietas materiālos esošie pierādījumi, kuri ir analizēti spriedumā un minētais pierāda, ka Lembergs pārkāpjot viņam piemērotā drošības līdzekļa liegumu pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētaja amatu – faktiski to ir turpinājis darīt, aizbildinoties ar to, ka viņam nebija lieguma realizēt pašvaldības deputāta pienākumus, tādējādi tiesai nebija iespējas pārliecināties par to, vai Lemberga realizētās pilnvaras Ventspilī bija saistāmas ar viņam piemērotā drošības līdzekļa pārkāpšanu, vai tās tika realizētas citā veidā.
Saistība ar Lembergam piemērotā līdzekļa nodarbošanās aizlieguma izpildi tiesa ņem vēra arī Lemberga ietekmi uz Ventspils pilsētas pašvaldības amatpersonām, kas ir nodibināts un pierādīts ar tiesas izmeklēšanas gaitā pārbaudītajiem pierādījumiem.
Treškārt, tiesa ņēma vērā tiesas izmeklēšanas gaitā nodibinātos un pierādītos noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus par to, kādā veidā Lembergs ir centies ietekmēt gan procesa virzītājus, gan lieciniekus. Lembergs tiesas procesā bija izteicis draudus, kā arī publiski veicis reputācijas graušanas kampaņas.
Lietas materiāli satur pierādījumus par Lemberga organizētu mērķtiecīgu procesa virzītāja – prokurora izsekošanu, prettiesiski vācot par viņu informāciju – mēģinot panākt sev vēlamu kriminālprocesa virzību.
Šādas darbības Lembergam bija iespējams veikt, izmantojot viņa ietekmi uz atsevišķām amatpersonām tiesībsargājošās iestādes, tādās kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts policijā un Valsts drošības dienestā.
Ievērojot iepriekš norādīto, tiesa uzskatīja, ka ir pamats Lembergam piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu, jo cita drošības līdzekļa esamība nevar nodrošināt, ka Lembergs netraucēs, vai neizvairīsies no sprieduma izpildīšanas.
Arī AT judikatūrā, ko tiesa ir vērtējusi, ir pausta atziņa par to, ka pasludinot saīsināto spriedumu saskaņa ar Kriminālprocesa normām un izraugoties drošības līdzekli – apcietinājumu, nav pamata uzskatīt, ka apsūdzētajam drošības līdzeklis – apcietinājums būtu piemērots nelikumīgi.
AT bija atzinusi, ka amatpersonu atzīstot par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā ir pamats drošības līdzekļa – apcietinājuma izraudzīšanai saskaņā ar Kriminālprocesa normām un ievērojot visus iepriekš minētos argumentus drošības līdzekļa izraudzīšanai, tiesa bija secinājusi, ka Lembergam apcietinājums ir piemērojams, jo tiesa ir atzinusi Lembergu par vainīgu piecu kukuļņemšanu izdarīšanā lielos apmēros un noziedzīgu līdzekļu legalizēšanā organizētā grupā.
Tiesas ieskatā apcietinājums nebija pretrunā ar ES tiesību normām.
Pilnais tiesas spriedums ir vairāk nekā 1900 lapaspušu garš, tāpēc to var pārsūdzēt 20 dienu laikā.
LTV sižets:
Jau vēstīts, ka Apgabaltiesa 22.februārī Lembergam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un naudas sodu 40 minimālo mēnešalgu apmērā (20 000 eiro). Lembergu apcietināja tiesas zālē.
Pastāvot īpašiem apstākļiem, apcietinājumā esošais Lembergs pēc pirmās instances sprieduma pārsūdzēšanas būs tiesīgs lūgt apelācijas instanci vēl pirms lietas skatīšanas izvērtēt apcietinājuma turpmāku piemērošanu.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, ja apelācijas instances tiesā ir saņemts pieteikums par drošības līdzekļa – apcietinājuma – atcelšanu vai grozīšanu, tad šādu pieteikumu izskata apelācijas instances tiesnesis rakstveida procesā triju darba dienu laikā līdz iztiesāšanas sākšanai apelācijas tiesā.
Šādu pieteikumu gan var iesniegti tikai tad, ja apsūdzētajam radušies tādi veselības vai ģimenes apstākļi, kas var būt par pamatu apcietinājuma atcelšanai vai grozīšanai, un šo faktu apliecina dokumenti.
Tāpat šādu pieteikumu saskaņā ar likumu var iesniegt, ja lietas iztiesāšanas sākšana apelācijas instancē tiek noteikta uz laiku, kas ir ilgāks par diviem mēnešiem pēc lietas saņemšanas apelācijas instances tiesā.
Jau ziņots, ka februārī Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietināja tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā un mājas arestā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 2008.gada 22.februārim.
Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.
Lembergu tiesa 19 apsūdzības sadaļās atzina par vainīgu, bet 21 sadaļā attaisnoja. Lembergu atzina par vainīgu kukuļņemšanā, dokumentu viltošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, dienesta viltojumā, neatļautā dalībā mantiskos darījumos, kā arī nepatiesu ziņu norādīšanā deklarācijas. Savukārt attaisnoja viņu dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanā un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā.
Tiesas izvērstāks redzējums par konkrētām apsūdzības epizodēm gaidāms pilnajā spriedumā.
Lemberga dēlam Anrijam tiesa piesprieda divus gadus un vienu mēnesi cietumā, kā arī mantas konfiskāciju. Viņš atzīts par vainīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, kā arī neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.
Savukārt kādreizējam Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā tiesa nolēma ieskaitīt viņa aptuveni mēnesi ilgo atrašanos apcietinājumā 2007.gadā.
Sormuli tiesa atzina par vainīgu kukuļņemšanas atbalstīšanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.
Lemberga dēlu un Sormulim iepriekš noteiktos ar brīvības atņemšanu nesaistītos drošības līdzekļus gan atcels, tikai stājoties spēkā šādam spriedumam.
Tāpat tiesa nolēma kriminālprocesu daļā par Ventspils uzņēmēja Jurija Bespalova noziedzīgajām darbībām izbeigt sakarā ar noilgumu. Bespalovs 2012.gadā nomira.
Spriedumu iesaistījām pusēm ir iespējams pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā un sagaidāms, ka Lembergs spriedumu pārsūdzēs.
Rīgas apgabaltiesa šo lietu sāka skatīt jau 2009.gadā. Nākotnē par apgabaltiesas kā apelācijas instances nolēmumu vēl būs iespējams iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu Augstākajā tiesā.
Lembergs ievēlēts arī šajā Ventspils pašvaldības sasaukumā un partijas “Latvijai un Ventspilij” valde viņu deleģējusi kā domes priekšsēdētāja amata kandidātu.
Pašvaldību vēlēšanās septiņus mandātus ieguva partija “Latvijai un Ventspilij”, pa diviem mandātiem – “Latvijas attīstībai” un partiju apvienība “Jaunā vienotība” un “Latvijas Reģionu apvienība”, pa vienam mandātam – Jaunā konservatīvā partija un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”.
Lembergs drīkstēja kandidēt pašvaldību vēlēšanās, jo attiecībā uz viņu nav stājies spēkā notiesājošs spriedums.
