“Liekas, tas ir ārprāts, cik daudz mantas ieguvis vienas pašvaldības vadītājs.” Ko konfiscēs un kā Lembergs sāk dzīvi cietumā 62
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc divpadsmit gadu tiesāšanās pirmajā tiesu instancē Aivaram Lembergam pavēries ceļš uz Rīgas Centrālcietumu, kur viņam būs jāpavada pieci gadi, ja vien apelācijas instances tiesa nesamazinās piespriesto sodu.
Lemberga komentārs pirms tiesas sprieduma noklausīšanās:
Vakar Rīgas apgabaltiesas tiesnese Irīna Jansone, kura ir arī Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja, klātesot apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem, vairāk nekā trīs stundas lasīja saīsināto spriedumu Aivara Lemberga, viņa dēla Anrija Lemberga, kā arī uzņēmēja Anša Sormuļa lietā.
Aivars Lembergs vakar solīja spriedumu pārsūdzēt apelācijas instancē, tas nozīmē, ka tiesai būs jāsagatavo pilns nolēmums.
Aivaram Lembergam par kukuļņemšanu, kukuļu izspiešanu, naudas atmazgāšanu, dokumentu viltošanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijās, kopumā par 19 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, ir piespriesta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem, naudas sods 20 tūkstoši, par labu cietušajiem – 64 085 eiro, kā arī mantas konfiskācija.
Savukārt par 21 noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tiesas kolēģija nesaskatīja noziedzīga nodarījuma sastāvu. Tiesa pēc savas iniciatīvas nevar paplašināt apsūdzību, lai norādītu būtiskus kaitējumus, tāpēc daļā apsūdzību Lembergs tika attaisnots.
Krimināllietu tiesas kolēģija, nosakot sodu, konstatēja, ka, ņemot vērā Krimināllikumu, nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tādēļ sodi atbilstoši likumam tika mīkstināti.
Lai neapgrūtinātu sprieduma izpildi
No visiem trim apsūdzētajiem tikai Aivars Lembergs tika apcietināts tiesas zālē, jo, kā skaidroja tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Jansone, tiesa vērtējusi iespējamību, ka sprieduma izpilde turpmāk no apsūdzētā puses varētu būt apgrūtināta, ja netiktu piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.
“Noziedzīgo nodarījumu saraksts ir diezgan iespaidīgs un brīvības atņemšanas sods ir ilgstošs, tātad pastāv risks,” skaidroja tiesnese.
Šo drošības līdzekli nevar pārsūdzēt atsevišķi, bet to var darīt tikai kopā ar pirmās tiesu instances pilno spriedumu apelācijas sūdzībā.
Klausoties tiesneses nolasītajā Lembergam konfiscējamo īpašumu uzskaitījumā, radās sajūta, ka Ventspils pilsētas domes ilggadējais pašvaldības vadītājs, kurš kādu laiku ar tiesas spriedumu bija atstādināts no pilsētas mēra pienākumu pildīšanas, ir nevis miljonārs, bet gan miljardieris.
Milzīgi bezskaidras naudas uzkrājumi ārvalstu bankās, īpašumi Britu Virdžīnu salās, Lihtenšteinā un citur ārzonas kompānijās, kā arī gandrīz visos Ventspils uzņēmumos, neskaitāmi personiskie īpašumi Ventspils reģionā, arī Kuldīgas novadā un citur.
Līdzīgi mantas uzkrājumi arī viņa dēlam Anrijam. Piemēram, Luksemburgas bankā ar tiesas spriedumu viņam tika konfiscēti 85 miljoni dolāru.
Arī Anrijam Lembergam ir konfiscēta manta un cietumā būs jāpavada divi gadi un viens mēnesis. Divu gadu cietumsods ar mantas konfiskāciju piespriests arī tēva un dēla biznesa partnerim Ansim Sormulim.
Abi mazāku cietumsodu nekā Lembergs saņēmuši tādēļ, ka viņu apsūdzības apjoms esot tikai neliela daļa no krimināllietas materiāliem. Bet tas nenozīmē, ka viņiem tiesas sēžu skaits bijis mazāks.
Mīkstāks sods garā tiesas procesa dēļ
“Tiesa ne tikai vērtēja to, kad tika ierosināts kriminālprocess, kad personai tika uzrādītas apsūdzības un cik ilgi lieta skatīta tiesā, bet arī ņēma vērā to, ka kavējošie faktori bija lielais lietas apjoms, ļoti daudzo liecinošo personu aicināšana uz tiesu, ilgas liecinieku pratināšanas.
Dažas personas tika pratinātas 20–28 tiesas sēžu garumā. Bija ļoti daudz liecinieku, kurus pratināja, izmantojot videokonferences režīmu sadarbībā ar ārvalstīm. Nozīmīgs cēlonis garajam tiesas procesam bija arī procesa dalībnieku pārmērīgi ilgā runāšana, ilgie jautājumi.
Lielām kastēm advokāti nesa uz tiesu sadrukātos materiālus ar debašu runām, arī valsts apsūdzības uzturētāju debašu runa bija gara – tā bija uzrakstīta uz vairāk nekā pieciem tūkstošiem lappušu,” sacīja tiesnese Jansone.
Vizuāli izskatījies, ka advokātu debašu runa bijusi uzrakstīta pat par trešdaļu lielākā apjomā nekā prokuroriem.
Garās procedūras lietas materiālu apskatē, nolasīšanā, tas, ka visiem procesa dalībniekiem bija lietas materiāli, bet vienalga tiesai nācās katru lapu lasīt no sākuma līdz beigām, prasīja pilnīgi nevajadzīgu laiku.
“Lietas apjomu un liecinošo personu skaitu nosaka valsts apsūdzības uzturētājs. Tiesai nav iespēju kaut kādā veidā samazināt liecinieku skaitu pēc savas iniciatīvas. Ja prokuroru lēmumā par lietas nodošanu tiesai ir norādīti vairāk nekā simt liecinieku, tad tiesai viņi ir jāaicina,” piebilda tiesnese.
Aizvadītā gada jūlijā spēkā stājās apjomīgi Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas liedz apzināti vilcināt tiesas procesus, un ieviestas arī citas korekcijas, lai labāk varētu izmantot tiesas resursus.
Tas ļāva tiesai pieprasīt, lai Aivars Lembergs pēdējo vārdu saka četrās tiesas sēdēs, nevis 30 sēdēs, kā viņš vēlējās. Likuma grozījumi ļāva paātrināt šo procesu arī tajā daļā, kas skar replikas jeb atbildes uz debašu runu.
Tiesnese Jansone uzskata, ka likuma grozījumi vienalga neradot apstākļus, lai tiesa varētu noteikt pierādījumu pārbaudīšanas apjomu. “Tiesas procesu pagarināja arī tas, ka divas reizes būtiski tika grozītas apsūdzības.
Apsūdzības saturēja vairāk nekā 300 lapas. Tā kā valsts nevarēja nodrošināt mazāku lietas izskatīšanas termiņu, mēs labvēlīgi pret apsūdzētajiem atzinām šo likuma pārkāpumu un noteicām mazāku sodu, nekā būtu noteikuši tajā gadījumā, ja šāda pārkāpuma nebūtu,” skaidroja tiesnese.
Konfiscētā manta – lielākā Latvijas vēsturē
Gandarīts par spriedumu ir valsts apsūdzības uzturētājs Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurora pienākumu izpildītājs Juris Juriss.
“Tā ir otrā cīņa pret Lembergu, kurā valsts apsūdzētājs ir vinnējis. Pirmā bija civilprocess, kurā apsūdzētais bija iesūdzējis prokurorus, bet lieta tika izbeigta. Jāņem vērā, ka krimināllieta ir izskatīta tikai pirmajā instancē, un jācer, ka spriedums netiks mainīts apelācijas instancē.
Izmeklējot un ilgus gadus piedaloties tiesas procesā, jau sāk piemirsties, cik daudz un kāda manta smagos noziegumos notiesātajam ir piederējusi. Bet, kad tiesnese to visu uzskaitīja, tad liekas, ka tas ir ārprāts, cik daudz mantas ieguvis viens pašvaldības vadītājs.
Visu trīs apsūdzēto konfiscētās mantas apjoms ir lielākais Latvijas vēsturē. Tiesa, kopumā vērtējot šo konkrēto lietu, ir atzinusi par pamatotiem prokuroru izteikto viedokli, savāktos pierādījumus, kas liecina par to, ka visi apsūdzētie ir vainojami izdarītajos noziedzīgajos nodarījumos,” atzina prokurors.
Blakus lēmums par Meroni
Tiesas kolēģija pieņēma blakus lēmumu par Lemberga arestētās mantas glabātāja Šveices advokāta Rūdolfa Meroni, iespējams, pretlikumīgajām darbībām. Valsts policijai būs jāuzsāk kriminālprocess pret mantas glabātāju.
Atgādināšu, ka tiesa 2020. gada 17. augustā pieņēma lēmumu mainīt glabātāju Lemberga arestētajai mantai, jo tika saņemtas ziņas par to, ka pret Meroni bija uzsākts kriminālprocess par mantas izšķērdēšanu.
Tādēļ tiesa pieņēma lēmumu mantu nodot glabāšanai Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Taču šai iestādei radās tehniska problēma, lai varētu šo mantu pieņemt, jo mantas glabātājs Meroni atteicās to nodot.
Lembergs pārtraukumā, kas sprieduma nolasīšanas brīdī bija pasludināts pēc viņa lūguma, žurnālistiem teica, ka šis bijis politisks process, izrēķinoties ar opozīcijas politiķi: “Tas ir [Krievijas opozīcijas līdera Alekseja] Navaļnija scenārijs – tikai Latvijā. Apsveicu Latvijas tiesiskumu un demokrātisko valsti ar to, ka man pielietots drošības līdzeklis apcietinājums.” Viņš gan negaidot plašus protestus savai aizstāvībai, jo “Krievijā cilvēki tā nebaidās par sevi kā Latvijā”.
Lembergs sacīja, ka pārsūdzēs lēmumu par apcietināšanu tiesas zālē, taču šo lēmumu var izskatīt vienīgi tad, ja tiks iesniegta apelācijas sūdzība Rīgas apgabaltiesā.
Tāpat viņš piebilda, ka žurnālistiem būšot sirmi mati un bārdas, kamēr lieta tikšot iztiesāta apelācijas instancē un kamēr spriedums stāšoties spēkā.
Uzziņa
Lemberga tiesas prāva
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija lietu izskatīja trīs tiesnešu sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Irīna Jansone, tiesnese Ligita Kuzmane un tiesnese Ārija Ždanova.
Kopš 2009. gada 20. augusta, kad Rīgas apgabaltiesa paplašinātā sastāvā no jauna sāka Aivara Lemberga lietas iztiesāšanu, līdz šim kopumā ir tikušas noteiktas 1484 (ieskaitot saīsinātā sprieduma pasludināšanu) tiesas sēdes, no kurām notikušas 770.
Lietas materiālu apjoms pašlaik pārsniedzis 300 sējumus, taču tas nav galīgais apjoms, jo lietu vēl papildinās ar saīsināto spriedumu, iesniegumiem…
Tiesas process tika organizēts tā, ka gadu iepriekš ar visiem lietas dalībniekiem tika saskaņots tiesas sēžu grafiks nākamajam kalendārajam gadam (lietas dalībniekiem tas faktiski bija zināms divus gadus uz priekšu). Pēdējos gados katru nedēļu tika plānotas četras tiesas sēdes.
713 no iepriekš plānotajām tiesas sēdēm nācās noņemt no izskatīšanas. Ievērojams skaits sēžu nevarēja notikt, jo lietas dalībniekiem tika dots laiks iepazīties ar dokumentiem, sagatavoties viedokļa sniegšanai, debatēm vai jaunas apsūdzības iesniegšanai. Sēdes nenotika arī darbnespējas dēļ, galvenokārt apsūdzēto un viņu aizstāvju dēļ. Vairāki desmiti plānoto tiesas sēžu dažādu iemeslu dēļ tika noņemtas no izskatīšanas apsūdzēto, liecinieku un cietušo dēļ.
Līdz 3. martam procesa dalībnieki var iesniegt pieteikumu par pilna sprieduma sagatavošanu. Tiesa 14 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas sagatavo pilnu nolēmumu. Ja tiesa to nespēs izdarīt divās nedēļās, tā noteiks dienu, kad to sagatavos. Par to paziņos visiem tiesas procesa dalībniekiem.
Avots: Rīgas apgabaltiesa
Uzziņa
Apcietinātā sagatavošana dzīvei cietumā
Ievietojot apcietināto personu ieslodzījuma vietā, personai tiek noteikta kamera, veikta medicīniskā apskate un izskaidrots tiesību un pienākumu apjoms. Tiek dota iespēja informēt tuviniekus par savu atrašanās vietu.
Ievērojot noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus ieslodzījuma vietā, apcietinātā persona tiek izvietota atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem uz 14 dienām veselības stāvokļa novērošanai. Pēc tam personai tiek veikts Covid-19 tests. Ja rezultāts ir negatīvs, apcietinātā persona tiek izvietota viņai paredzētajā kamerā.
Apcietinājuma turēšanas kārtības likumā teikts, ka apcietinātajam ir tiesības saņemt naudas pārvedumus, iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus izmeklēšanas cietuma veikalā. Tāpat viņam ir tiesības veikt ne mazāk kā stundu ilgu, bet, ja ir attiecīgs ārsta norādījums, – ne mazāk kā pusotru stundu ilgu ikdienas pastaigu.
Tāpat apcietinātajam ir tiesības sazināties ar personām ārpus izmeklēšanas cietuma sarakstoties, kā arī ne retāk kā reizi nedēļā pa izmeklēšanas cietuma tālruni. Atļautais sarunas ilgums ir ne mazāks nekā piecas minūtes.
Likums arī paredz, ka apcietinātajam ir tiesības uz vismaz stundu ilgu satikšanos ar radiniekiem, laulāto vai citām personām ne retāk kā reizi mēnesī. Patlaban gan šo tiesību normu cietumos nav iespējams īstenot, jo Ieslodzījuma vietu pārvaldes izdotais un līdz 7. martam spēkā esošais rīkojums paredz, ka ģimeņu un radinieku tikšanās ir liegtas.
Minētais rīkojums gan neliedz klātienē tikties ar aizstāvi.
Apcietinātais var abonēt preses izdevumus, valkāt personisko apģērbu, izmantot personisko mazgabarīta sadzīves tehniku – televizoru, ledusskapi, ūdens sildāmās ierīces, radiouztvērēju. Apcietinātais trīs reizes dienā saņem siltu ēdienu un dzeramo ūdeni jebkurā laikā.
Avots: Ieslodzījuma vietu pārvalde
Uzziņa
Ko Lembergam konfiscēs
Ja nākamās tiesu instances nemainīs notiesājušo spriedumu Aivaram Lembergam, viņam tiks konfiscēti īpašumi, uzņēmumu kapitāldaļas, automašīnas, naudas līdzekļi un citas mantas vairāku desmitu miljonu vērtībā.
Rīgas apgabaltiesa vakar nolēma konfiscēt:
sešus nekustamos īpašumus – “Ventas”, “Dzintarkalni” un “Ceļmalas” Ventspils novada Puzes pagastā, “Vēras” un “Drostaliņas” Ventspils novada Ugāles pagastā, kā arī ēku ar zemi Ojāra Vācieša ielā 31, Rīgā, pie Māras dīķa;
automašīnas “Opel Tigra” un “VW Caddy”, motorlaivu “Sea Doo Utopia 205”, piekabi laivas transportēšanai un vēl vienu piekabi;
bezskaidru naudu 236 732 eiro apmērā, kas šobrīd glabājas prokuratūras speciālajā depozītu kontā;
divas dzeltena metāla aproču pogas ar tumši sarkanu akmeni un 75 Latvijas Bankas izdotas monētas 100 latu nominālvērtībā katra (10 672 eiro nominālvērtībā kopā);
septiņu kompāniju līdzekļus, kas atrodas Šveices banku kontos. Tās ir kompānijas “Logistics Holdings Ltd.”, “Vitale Consulting Inc.”, “Marvinside United S.A.”, “Cisternville Investmest Ltd.”, “Kestrel Group Holdings Ltd.”, “Misella United S.A.” un “Girasol Invest & Trade S.A.”;
turētāja akcijas vairākās kompānijās – 22% “BWA Holding Establishment”, 50% “Briskly Limited”, 50% “UBH United Baltic Holdings Limited, 53% “Ost Services AG”, 100% “Lanthorn Trading Limited”, 100% “Hinch Invest & Finance S.A.” un 100% “Tanar Vermogensberatungen S.A.”;
patiesā labuma guvēja tiesības uz 59,761% “Regina Development Inc.” akciju un “PSC Foundation” piederošie 25% “Tomika International N.V.” akciju, kas juridiski pieder kompānijai “Concavo Limited”;
“Hinch Invest and Finance S.A.” saistības izmaksāt kompānijai “Strategy Options Asset Management” 18 439 000 ASV dolāru (15 183 133 eiro) un aizdevuma procentus, kā arī tiesības uz aptuveni trīs miljoniem eiro, kas kompānijai “Eurcom International Ltd.” pienākas no kompānijas “Barnaby International N.V”, un 3 623 291 ASV dolāru (2 983 508 eiro) – no kompānijas “Netherfin B.V”;
tiesības uz naudas līdzekļiem (aizdevuma 3,2 miljonu ASV dolāru un aizdevuma procentu atmaksa), kas pienākas kompānijai “Pierson Finace Limited”;
vērtspapīrus un privatizācijas sertifikātus, kas atrodas likvidējamajā AS “Latvijas Krājbanka”, kā arī nelielu skaitu AS “Latvijas kuģniecība”, AS “Ventspils nafta” un AS “Latvijas Krājbanka” akciju.
