Lembergs saglabā ietekmi. Uz ZZS sēdi ierodas kopā ar dzīvesbiedri 6
Zaļo un zemnieku savienības valde trešdien pēc “Latvijai un Ventspilij” priekšsēdētāja Aivara Lemberga uzklausīšanas nav noskaņota norobežoties no sava ilggadējā sadarbības partnera, kuram pērn 9. decembrī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs noteica sankcijas.
Tās piemēroja arī ar viņu saistītajām četrām juridiskajām personām, kuru vidū bija Ventspils Brīvostas pārvalde. Tajā amatu A. Lembergs atstāja, lai tas neatstātu negatīvas sekas uz ostas darbību.
Taču A. Lemberga sacītais trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar ZZS liecināja, ka viņš nevēlas padoties. Partija “Latvijai un Ventspilij” arī uzskatot, ka ir jāturpina sadarbība ar Zaļo un Zemnieku savienību, kura arī nav gatava šo sadarbību pārtraukt.
Preses konferencē A. Lembergs teica: “Aivars Lembergs nav informēts par sankcijām, kas vērstas pret viņu kā pret Latvijas valsts pilsoni Latvijas valsts teritorijā. Es neesmu informēts par šādu lēmumu un faktiem, kā arī par tiesībām pārsūdzēt tādu lēmumu. Kā ES pilsonim man ir garantētas tiesības apsūdzības gadījumā būt informētam par celtajām apsūdzībām un uz aizstāvību.
Tagad man tās kā Latvijas pilsonim ir liegtas.” Pēc Lemberga teiktā, arī Ventspils pilsētas dome no Latvijas valsts iestādēm neesot informēta par to. No tā var secināt, ka Ventspils dome neplāno atsaukties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“A/P”) aicinājumam, kas adresēts visiem deputātiem individuāli, izvērtēt visus riskus, kas var rasties, ja sankciju sarakstā iekļautais A. Lembergs saglabā ietekmi un kontroli pār pašvaldības darbu.
Domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš “Latvijas Avīzi” informēja, ka dome ir nosūtījusi ministram atbildi, par ko plāno informēt sabiedrību ceturtdien. J. Pūce savukārt “LA” norādīja, ka VARAM neesot domei kā institūcijai kaut ko pieprasījusi, bet sankciju likuma ievērošana esot katra Ventspils domes deputāta kā valsts amatpersonas pienākums.
Pūce uzrunā katru deputātu
Arī šogad gadumijā dārgākais pašvaldības salūts bija Ventspilī un tās iedzīvotājus kā Ventspils domes priekšsēdētājs uzrunāja Aivars Lembergs. “Mīļie ventiņi! Aizvadītais gads ir bijis burvīgs attīstības gads mūsu mīļotajai Ventspilij. (..) Katram no mums ir bijuši jauni izaicinājumi 2019. gadā, un tie būs arī 2020. gadā.
Izdzīvos tikai tie, kas spēs pielāgoties un būs gatavi izaicinājumiem. Mēs būsim stiprāki par mūsu pretiniekiem! Ventspilī 2020. gads būs attīstības gads,” pilsētas Lielajā laukumā sacīja A. Lembergs pirms grandiozās uguņošanas, ieskandinot Ventspils pilsētas 730. jubilejas gadu.
Gada pirmās darba nedēļas sākumā visi Ventspils domes deputāti un domes izpilddirektors Aldis Ābele saņēma ministra J. Pūces vēstuli, kuras saturs liek domāt, ka šis jubilejas gads Ventspilī politiski var izvērsties dramatisks, ja domes deputāti nemazinās A. Lemberga ietekmi pār pašvaldības darbu.
Pēc 2020. gada 8. janvāra, kad paies mēnesis kopš sankciju noteikšanas, “jebkādi finansiāli darījumi ar Aivaru Lembergu, Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa Attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju nebūs iespējami, jo bankas tos neapkalpos,” vēstulē norāda ministrs J. Pūce.
Viņš aicina deputātus izvērtēt visus riskus, kas var ietekmēt domes darbu. Noteiktās sankcijas ievēro finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki – tajā skaitā bankas. Tās tiek ievērotas arī Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā. Līdz ar to var tikt ierobežotas pašvaldības iespējas veikt likumā noteiktās funkcijas un ekonomisko darbību.
A. Lembergs ir domes priekšsēdētājs, lai gan viņam kā smagos noziegumos apsūdzētai personai ir piemērots drošības līdzeklis, kas liedz pildīt šos pienākumus. Viņš ir Finanšu komitejas un Pilsētas attīstības jautājumu komitejas priekšsēdētājs. Preses konferencē gan A. Lembergs norādīja, ka viņš komitejas nevadot, uzsverot, ka pret tām nekādas sankcijas neesot noteiktas.
ZZS līderi turas pie Lemberga
A. Lembergs ilgus gadus ir vadījis partiju “Latvijai un Ventspilij”, kura domē ir vairākumā un pieņem lēmumus, nerēķinoties ar opozīciju, kurā ir tikai četri no apvienotā Nacionālās apvienības, “Vienotības” un Latvijas Reģionu apvienības saraksta. Opozīcijai pat nav vienas trešdaļas balsu vairākuma, lai ierosinātu ārkārtas sēdes sasaukšanu.
Opozīcijas deputāts Aivis Landmanis pirmo reizi domē ievēlēts pirms 12 gadiem. Viņš “LA” atgādina, ka visus šos daudzos gadus opozīcija esot vērsusies pie visiem pašvaldības pārraugošajiem ministriem, aicinot izvērtēt situāciju Ventspils domē, norādot arī uz biedrībām, kas saistītas ar A. Lembergu un arī iekļautas sankciju sarakstā.
“Rīgas dome, kuru plāno atlaist, uz mūsu fona izskatās balta un pūkaina,” uzskata A. Landmanis. Viņaprāt, nekas Ventspilī nemainīsies, jo valdošie politiķi cits ar citu saauguši kopā un viņi nevarot nostāties pret A. Lembergu. Vienīgā iespēja esot domes atlaišana, līdz vēlēšanām ieceļot pagaidu administrāciju, kuras vadībā tiktu veikts nopietns audits ar Valsts kontroles iesaisti, uzskata A. Landmanis.
Pēc viņa domām, valsts institūciju bezspēcības dēļ Latvija ir nonākusi tik tālu, ka ASV nosaka A. Lembergam sankcijas. Nespēju pašiem atrisināt šādas problēmas viņš saista ar ZZS ilgstošo atrašanos pie varas.
ZZS līderi Edgars Tavars un Armands Krauze pēc sarunas ar A. Lembergu trešdien nebija noskaņoti pārtraukt sadarbību, taču tikšanās mērķis neesot bijis pieņemt kādu lēmumu, bet gan uzklausīt viņu, jo partneriem neesot pietiekami daudz informācijas. A. Krauze varot tikai atkārtot jau decembrī teikto, ka notiekošais esot linča tiesa “un ZZS nekādu lēmumu nevar pieņemt, pamatojoties uz citas valsts diktātu”.
Viņaprāt, tā esot politiskā cīņa. Jāatgādina, ka Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) izplatījusi paziņojumu, kurā aicināja savu bijušo partijas biedru A. Lembergu pašu atkāpties. Pašlaik D. Reizniece-Ozola pārstāv Latvijas Zemnieku savienību, kuras valde ar A. Lembergu tiksies pēc nedēļas.
