Egils Līcītis: Lembergs nokautā 5
Tā ir tā lielā pasaules netaisnība, ko nākas piedzīvot. Kad tu, cilvēks, vēl izgājšnedēļ pašam piederošā avīzītē esi dalījis tēvišķīgas, pamācošas pļaukas valdošajai koalīcijai, tad, var teikt, tūliņ otrā dienā tieci aprauts un pats pasludināts par Melno bruņinieku. Akurāt tā gadījies Ventspils mēram Aivaram Lembergam.
Kad Lembergs ar sev ierastu izpušķotu daiļrunību, humorpilnu kolorītu un teatrālā manierē sniedza interviju uzticamiem klausītājiem ar bloknotu Rozenberga un Dreiblata kungiem, pie ventspilnieka vēl nebija atlidojuši čivinājoši Rīgas zvirbuļi ar ziņu knābī par plānotiem ārlietu ministra un tieslietu ministra varasdarbiem.
Lai gan saruna laikrakstā neizvērtās tik spoža kā Lemberga meistarklasē ziedu laikos, jo jāņem vērā intervējamā 66 gadu vecums, kurā spēki iet mazumā, un iespaids, ko atstājuši mūžīgais karastāvoklis ar miljardieri Sorosu, pastāvīgā enerģijas tērēšana politiskā darbībā, regulārā joņošana uz Rīgu kā sadegušam un nebeidzamie tiesu darbi, pierādot savu upurjēra nevainību, tomēr šis skatījums bija svarīgs tūkstošiem lasītāju, no kuriem daļa nešaubījās, ka Ventspils galvas stāsts ir balstīts uz patiesiem notikumiem.
Aivars runāja visu, kas sakrājies uz sirds, sita knipi zem deguna Valsts prezidentam, pārmezdams, ka Egils Levits iecēlis “Latvijai un Ventspilij” partijas Saeimas deputātus melnajā sarakstā, jo tie nav par viņu balsojuši.
Īpašs sveiciens tika iešķiebts Sātana kalpiem bordāniešiem, kuri tīko uzkundzēties par jumtu un kontrolēt spēka struktūras, un sukas dabūja arī pārējie koalīcijas partneri par piedauzīgu uzvedību un antilemberģisku noskaņojumu.
Bet neizdibināmi ir Tā Kunga ceļi. Raugi, kamēr Aivars tā tērzēja ar abiem mazajiem palīgiem, speciālkorespondentiem, punktēdams politisko pretpolu nodarījumus, masēdams pretspēlētājus un necerēdams valdošās koalīcijas locekļus kaut cik izmācīt par cilvēkiem, tikmēr sekoja tāds pretī belziens ar kreiso āķi, ka pieredzējušais boksētājs Lembergs attapās uz dēļiem, notriekts garzems un atslēdzies no visa.
Tad nelaimīgais nokautētais, agrākais Minhauzenu pārspēt spējīgais runātājs, uz grīdas gulēdams, vien izdveš – labi, ka man vēl bumbu neuzmeta uz galvas, labi, ka atļauj ēst, dzert un staigāt.
Izrādās, ka Latvijā divdesmit gadus nepatiesi vajātais un represētais, nereti par oligarhu nepamatoti dēvētais neliela auguma, parasti sinepju krāsas žaketēs tērptais vīrs Amerikas Savienoto Valstu iestāžu redzējumā ir izsmērēts ogles melnumā! Lembergam izvirzīti apvainojumi blēdībās, zādzībās kā tādam, kurš iedzīvojies mantā ne pārāk godīgā ceļā, un Latvijas politiskā klimata ilggadējā sliktā ietekmēšanā.
Īsi sakot, ventspilnieks iekļauts Magņitska melnajā listē ar izrietošajām sekām un uzliktām sankcijām, ka klientu Lembergu neapkalpo bankas un suns no viņa rokas maizīti vis neņem. Tik drakonisks sods apstiprināts ar attiecīgiem vašingtoniešu zīmogiem, klāt pievienotu ne vien personas kodu, bet pat acs zīlītes identifikatoru, ka runa šoreiz tiešām ir par mūsu veco paziņu Aivaru L.
Otrā dienā bija noskaidrojies, ka aiz amerikāņu lēmuma aci miedz mūsējie un turp nosūtīta vesela delegācija ar uzdevumu kaitēt saimnieciskajam Ventspils mēram!
Āre, ministri Jānis Bordāns un Edgars Rinkēvičs kārtojuši ziepes savai politiskajai antipātijai Aivaram Lembergam un pratuši virināt pareizās durvis, spiest vajadzīgās pogas Vašingtonā, lai tiktu izpildīts privātais pasūtījums un ventspilnieks iemantotu starptautisku neslavu.
Bet kur un kam tu, kaut glumjš kā no Puzes ezera izcelta vēdzele, tak tagadīt skumīgs un nobēdājies, sūdzēsies par amerikāņu neargumentēti uzvelto atbildību un Lemberga atzīšanu par vainīgu bez tiesas sprieduma, ka “korupcija gadiem ilgi bremzējusi Latvijas ekonomiku, atņemot naudu Latvijas iedzīvotājiem paredzētajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem un ļaujot noziedzīgām personām nodarīt kaitējumu savai tēvijai un NATO aliansei”.
Līdzšinējā pieredze saka priekšā: kad pasaules varenie piemēro sankcijas, tad ir skaidrs, ka tavu mantu arestēs, īpašumus atņems, naudas plūsmas vārtus aizslēgs un tu nekad vairs neredzēsi dolāra zaļumu. Un pašu ar neglaudīs – jākaltē sausiņi!
