Lemberga noraidījumu tiesas sastāvam nepieņem 0
Rīgas apgabaltiesa šodien nepieņēma smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) pieteikto noraidījumu tiesas sastāvam, aģentūra LETA uzzināja Rīgas apgabaltiesā.
Lembergs savā mājaslapā norādījis, ka noraidījumu pieteicis saistībā ar “globālu spiedienu uz tiesnešiem un tiesu varu”.
Jau ziņots, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) pērn 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas Lembergam un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām.
Savā FB kontā viņš publicējis informāciju, ka nav spējis veikt ikdienišķos maksājumus.
Lembergs uzskata, ka līdz ar to Latvijā objektīva un taisnīga tiesa attiecībā pret viņu “vispār vairs nav iespējama”.
Viņš norādīja, ka viņam dotie četri mēneši neesot bijis pietiekami ilgs laiks, lai iepazītos ar lietas materiāliem un kvalitatīvi sagatavotu debašu runu.
Tiesā skaidroja, ka Ivankins uzturēja sava aizstāvamā pieteikto noraidījumu tiesas sastāvam. Turpretim valsts apsūdzības uzturētāji pauda viedokli, ka Lemberga pieteiktais lūgums nav juridiski pamatots un pat nav izlemjams, jo tas neesot pieteikts korektā formā.
Tiesas nolēmumā norādīts, ka tiesas kolēģija ir izvērtējusi mutiskajā pieteikumā norādīto motivāciju un uzskata, ka noraidījums ir nepamatots un noraidāms. Tiesas kolēģija atzinusi, ka Lemberga norādītie argumenti par tiesas ietekmēšanu no mediju puses nav pamatoti. “Šādi izteikumi nevar radīt priekšstatu par tiesas neobjektivitāti un radīt šaubas par tiesas taisnīgumu,” skaidrots tiesas nolēmumā.
Tāpat tā motīvu daļā uzsvērts, ka Kriminālprocesa likumā ir norādīts izsmeļošs to apstākļu uzskaitījums, kuriem pastāvot, kriminālprocesa reģistrā reģistrējamā persona nevar piedalīties konkrētās krimināllietas izskatīšanā, un tiesas kolēģija uzskata, ka apsūdzētā pieteiktajā noraidījumā norādītā motivācija, kādēļ tiesas sēdes sastāvs nevar piedalīties lietas turpmākā izskatīšanā, neatbilst norādītajiem apstākļiem.
Jau ziņots, ka pērn oktobrī tiesa Ivankinam deva laiku līdz 12.janvārim, lai viņš varētu iepazīties ar lietas materiāliem un sagatavot savu debašu runu.
Šodien tiesa sākusi uzklausīt Ivankina debašu runu, aicinot viņu debatēs izteikties par tām apsūdzības epizodēm, par kurām vēl nav izteikušies citi Lemberga aizstāvji, līdz šim uzstājoties debatēs vairāk nekā 30 tiesas sēžu laikā.
Nākamā tiesas sēde paredzēta 14.janvārī plkst.10.
Jau vēstīts, ka pērn 25.jūnijā tiesā tika saņemts Lemberga aizstāvja Raimonda Krastiņa paziņojums par neiespējamību turpināt realizēt Lemberga aizstāvību. Savukārt Lemberga paziņojums, ka viņa aizstāvību neveiks arī pārējie viņa aizstāvji – Irina Kauke un Aldis Alliks. Tiesa deva laiku noslēgt vienošanos ar citu aizstāvi pēc Lemberga izvēles, taču viņš līdz 3.septembrim to nebija izdarījis.
Ņemot vērā, ka Lembergam aizstāvis turpmākajā lietas iztiesāšanas gaitā bija nepieciešams, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likumā noteikto paziņoja attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam par nepieciešamību nodrošināt aizstāvja piedalīšanos Lemberga kriminālprocesā. Par Lemberga aizstāvi 21.augustā tika noteikts Ivankins, kurš pieteica lūgumu dot viņam laiku sešus mēnešus iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem.
Kā ziņots,
kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā. Prokurori sāka debatēt pagājušā gada februārī un savu debašu runu noslēdza martā.
Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Lietā apsūdzēts arī Lemberga dēls Anrijs Lembergs un Lemberga biznesa partneris Ansis Sormulis.
Anrijam Lembergam prokuratūra lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu, savukārt Sormulim – brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un mantas konfiskāciju.
Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.
Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā.