Māris Antonevičs: Latvijas politikā turpina darboties Lemberga nezūdamības likums 21
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Varbūt pagaidām vēl būtu pārspīlēti teikt, ka Latvijā jau izaugusi vesela paaudze, kamēr tiek tiesāts Aivars Lembergs, tomēr ir lielas iespējas, ka tas notiks tad, kad būs izietas visas tiesas instances.
Tiesvedība pirmajā instancē prasījusi 12 gadus, un tas tiešām ir ļoti daudz. Šajā laikā Lemberga lieta bija kļuvusi par kaut ko līdzīgu fona troksnim, par ko reizēm ziņoja mediji, kamēr viņš faktiski turpināja valdīt Ventspilī un ietekmēt nacionālo politiku, pat ļaujot Zaļo un zemnieku savienībai sevi izvirzīt par premjera kandidātu.
Protams, var mēģināt saskatīt šajā situācijā arī pozitīvo – to, ka šis process visus šo gadus turpinājies neatkarīgi no tā, kādas partijas bijušas pie varas. Šajā laikā gan ir bijušas aizdomas, ka tiek gatavoti kādi īpaši “glābšanas riņķi”.
Piemēram, Valdis Zatlers pēc savas prezidentūras beigām atklāja, ka varas gaiteņos ticis lobēts īpašs Amnestijas likums, ko attiecināt uz visiem bijušajiem Augstākās Padomes deputātiem, kas balsojuši par Latvijas neatkarību.
Tas ļautu atbrīvot Lembergu no kriminālatbildības, un acīmredzot tāds arī bijis galvenais mērķis. Tomēr arī šis solis palika nerealizēts.
Notiesājošam tiesas spriedumam šķietami bija jāpieliek punkts šai paralēlai realitātei, jo īpaši tāpēc, ka tāds parasti bijis Lembergam pietuvināto politiķu galvenais arguments – kamēr nav notiesāts, nav vainīgs.
Reputācija? Kas tā tāda?… Tāpēc interesanti bija ne vien 22. februārī klausīties, ko teiks tiesa, bet arī sekot, kāda būs reakcija. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde nekavējoties izplatījusi paziņojumu, ka “.. lēmums pēc pirmās instances sprieduma nolasīšanas apcietināt tiesas zālē Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu ir vērtējams kā politiski, ne tiesiski motivēts”.
“Apcietinājuma piemērošana neilgu laiku pirms pašvaldību vēlēšanām un kandidātu sarakstu iesniegšanas, ZZS valdes ieskatā, liecina par centieniem A. Lembergam liegt kandidēt un piedalīties pašvaldību vēlēšanās,” pārliecināta zaļzemnieku spice ar Edgaru Tavaru priekšgalā.
Nākamajā dienā arī partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes sēdē nolemts, ka gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās tieši Aivars Lembergs būs “Latvijai un Ventspilij” saraksta pirmais numurs un Ventspils pilsētas mēra amata kandidāts. Arī te tas pats – tiesas lēmums esot politisks.
Diezgan banāli ir mēģinājumi šo 12 gadu procesu reducēt uz šā brīža politiskajām aktualitātēm, it kā to visu noorganizējusi valdošā koalīcija, lai paglābtos no opozīcijas (ZZS) kritikas: (No “Latvijai un Venstpilij” paziņojuma: “Laikā, kad atbilstoši publiskajām aptaujām valdības reitings ir nokritis līdz visu laiku zemākajam līmenim, valdošās koalīcijas politiķiem ir vēlme visiem iespējamiem līdzekļiem šādu kritiku apklusināt.”)
Par Venstpils partiju viss skaidrs, jo bez Lemberga no tās īsti nekas pāri nepaliktu, bet ZZS izvēle arī turpmāk palikt kopā ar Lembergu ir zīmīgāka. Nav noslēpums, ka pēdējos gados ir bijuši arī vairāki piesardzīgi ZZS mēģinājumi attālināties no Lemberga.
Piemēram, pirms 13. Saeimas vēlēšanām, kad uzsvars vairāk tika likts uz Māra Kučinska valdības darbību, ko vēlētāji tomēr nenovērtēja. Tāpat 2019. gada decembrī, kad Lembergs tika iekļauts ASV t. s. Magņicka sarakstā un sekoja Danas Reiznieces-Ozolas publisks aicinājums viņam pašam paiet malā: “Aiziešana no politikas ir vienīgais pareizais solis.
Tas jāsper uzreiz un pavisam. Tas ir solis, ko spert valstsvīram.” Lieki teikt, ka nekur malā Lembergs nepagāja, bet stāsts beidzies ar to, ka no aktīvās politikas pašlaik aizgājusi pati Reizniece-Ozola, pieņemot vilinošu darba piedāvājumu Starptautiskajā šaha federācijā.
Politiski Lembergs jau kādu laiku toksisks, un tiesas pirmās instances spriedums par to vēlreiz atgādina. Taču tie, kas ilgstoši uzturējušies viņa tuvumā, acīmredzot ir ieguvuši pret to imunitāti un pat atkarību.
Tāpēc, par spīti tam, ka pašlaik oligarhs savas dienas vada cietumā, Latvijas politikā turpina darboties Lemberga nezūdamības likums.
