Lemberga likumu noraida. Judins atzīst, ka viņam kauns, ka Saeima nopietni diskutē par šādiem jautājumiem 51
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunās konservatīvās partijas piedāvātās izmaiņas Saeimas Kārtības rullī, kas paredzēja liegt iekļūšanu parlamentā tiem bijušajiem Augstākās padomes (AP) deputātiem, pret kuriem ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, neatbalstīja ne tikai opozīcija, bet arī vairākums koalīcijas deputātu.
Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) kā jurists atzina, ka viņam pat esot kauns, ka Saeima nopietni diskutē par šādiem jautājumiem, jo uz kādas citas valsts noteikto sankciju pamata parlaments nevar pieņemt šādus lēmumus. Kāda tiesības var ierobežot tikai ar Latvijas institūciju lēmumu. Viņš arī piebilda: “Nevienam nav šaubu, ka Aivars Lembergs nav mans draugs.”
Debatēs vairāki deputāti uzsvēra, ka nevar pieņemt likumu vienai personai, kas ir bijušais Ventspils domes priekšsēdētājs A. Lembergs. Viņam piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums – pašlaik arī ierobežo politiķa iespējas apmeklēt Saeimu. Grozījumi Saeimas Kārtības rullī un ar tiem saistītās izmaiņas likumā “Par Augstākās Padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām” pēc Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputātu iniciatīvas Saeimā tika iesniegti pirms vairāk nekā gada.
Tie nosaka, ka bijušajiem AP deputātiem, kuri balsojuši par Latvijas neatkarības atjaunošanu, ir ierobežojumi apmeklēt parlamentu, ja pret viņiem ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, vai piemērotas Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsts noteiktās sankcijas.
Viens no projektu iesniedzējiem ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP), kurš sēdē sacīja, ka tas ir arī nacionālo drošības interešu jautājums. Šādu cilvēku ienākšana Saeimā apdraudot kvalitatīvu likumdošanas procesu.
Referentam oponēja A. Lemberga vadītās partijas “Latvijai un Ventspilij” biedrs Gundars Daudze (ZZS), kurš norādīja ne tikai uz to, ka labas likumdošanas praksei neatbilst vienam cilvēkam rakstītu likumu pieņemšana. Viņš atsaucās arī uz bijušo AP deputātu kluba aicinājumu ņemt vērā, ka “tiesības apmeklēt Saeimu ir par 4. maija balsojumu – balva par to, ka mēs dzīvojam neatkarīgā valstī, neatkarīgi no tā, ko deputāts darījis vēlākajos 30 gados”. Likums nosaka, ka Augstākās padomes deputātiem, kas balsoja par Neatkarības deklarācijas pieņemšanu, ir izsniegta mūža caurlaide ieejai parlamentā.
Saeimā strādā arī bijušais Augstākās padomes deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA), kurš iesniegto projektu novērtēja kā konceptuāli nesagatavotu, jo tad rodoties arī citi jautājumi – piemēram, ko darīt ar tiem Augstākās padomes deputātiem, kuri bijuši Valsts drošības komitejas aģenti. Par Kārtības ruļļa grozījumu pieņemšanu 1. lasījumā nobalsoja 26 deputāti no JKP, kā arī daži Nacionālās apvienības un neatkarīgie deputāti, viens no “Jaunās Vienotības”, bet 25 deputāti nebalsoja.
Šis balsojums turpmākajās debatēs jau par AP deputātu tiesiskā stāvokļa likumu izraisīja jaunu emocionālo diskusiju vilni. Vēl viens projekta iesniedzējs Artuss Kaimiņš esot nepatīkami pārsteigts par “Attīstībai/Par” un “Jaunās Vienotības” deputātiem, kuri nav balsojuši par to, “lai Lembergs nemētājas pa Saeimu apkārt un neiet uz ZZS frakciju”.
Pēc tam Viktors Valainis (ZZS) aicināja A. Kaimiņu “paaugties un saprast, ka viņš ir Saeimas deputāts, nevis aktieris komēdijā”. Ironizējot V. Valainis teica, ka tad varbūt jāparedz ierobežojumi minētajai personai apmeklēt arī Doma laukumu, kur arī var satikt deputātus.
Viena no deputātēm, kas pirmajā balsojumā nepiedalījās (otrajā balsojumā vairākums “JV” jau bija pret), bija arī Inese Lībiņa-Egnere (“JV”). Viņa uzskata, ka iesniegtais projekts bija “netālredzīgs no juridiskās tehnikas viedokļa, kuru ir arī iespējams apiet”.
Piemēram, bijušais AP deputāts varētu saņemt ielūgumu uz kādu pasākumu Saeimā. “Esmu juriste un neredzu, kā šis likumprojekts sasniegtu mērķi.” Izsakot cieņu bijušajiem AP deputātiem par vēsturisko balsojumu, I. Lībiņa-Egnere teica, ka šo likumu vispār neklātos grozīt ar kādiem ierobežojumiem. Taču viņa vērsās pie Zaļo un zemnieku savienības, rosinot neaicināt A. Lembergu uz Saeimas telpām.
