Foto LETA

LELB varētu atteikties no priekšlikuma par vienīgo tiesību pārmantotāju 0

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) varētu atteikties no priekšlikuma noteikt to kā vienīgo tiesību pārmantotāju luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940.gadam, vēsta laikraksts “Neatkarīgā Rīta Avīze”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

LELB vēlējās, lai Saeima LELB likumā iekļauj preambulu, kurā būtu nostiprināts fakts, ka tā ir vienīgā starpkaru laika Baznīcas tiesību pārmantotāja. Šāda vēlme izraisīja sašutumu savulaik trimdā devušos latviešu izveidotās Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) vidū, kas arī uzskata, ka ir tieša starpkaru Baznīcas mantiniece un tradīciju nesēja.

Vērojot atklāti kritisko LELBĀL nostāju, arhibīskapa Jāņa Vanaga vadītā LELB lēmusi, ka no preambulas var izņemt vārdu “vienīgā”, laikrakstam apliecinājis LELB pārstāvis Kaspars Upītis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mediatora lomu abu Baznīcu strīdā gatava uzņemties Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas paspārnē izveidotā darba grupa.

Tikmēr LELBĀL pagaidām ietur nogaidošu pozīciju. Tās prāvests Klāvs Bērziņš laikrakstam norādījis, ka jāpagaida, kad darba grupa sāks savu darbu. Taču viņš uzsvēris, ka LELBĀL mērķis ir apvienoties ar LELB un šādi Baznīcu atjaunot tādā veidolā, kāds tas bija starpkaru periodā.

Norādīts, ka LELB un LELBĀL šķir šķietami niecīgas, bet tomēr fundamentāli abas Baznīcas attālinošas nianses, kuras saglabāt, nekonfliktējot ar LELB, varētu, izmantojot Satversmes tiesas nulle piešķirtās tiesības vienas konfesijas ietvaros dibināt vairākas Baznīcas, Bērziņš uzsvēra, ka šāda rīcība nebūtu pareiza.

Saeimas darba grupas vadītājs Ringolds Balodis uzskata, ka abu Baznīcu vidū ir iespējams kompromiss. Vienlaikus viņš laikrakstam norādījis, ka LELB pēctecību valsts jau atzinusi īpašumu denacionalizācijas procesā, bet šā fakta nenostiprināšana LELB likumā var radīt plašas tiesu prāvas, kas šķels Baznīcu.

Kategoriska pret preambulas iekļaušanu LELB likumā ir darba grupā strādājošā Lolita Čigāne. Viņa uzskata, ka Baznīcas pēctecība būtu jānosaka tiesai, nevis ar politisku lēmumu. Politiķe atzīst, ka ideālajā scenārijā LELB un LELBĀL vajadzētu rast risinājumu savu nesavietojamo atšķirību neitralizācijai un turpināt pastāvēt kā vienotai Baznīcai.

Savukārt darba grupas biedre Jūlija Stepaņenko (S) uzskata, ka sākotnējā preambulas redakcija ir saglabājama.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.