Vai baznīca un valsts ir šķirtas? 5
Atbilde: Jā! Baznīca ir atdalīta no valsts.
Paskaidrojums: 1999. gadā Latvijas Republikas Satversmē tika ierakstīts, ka Baznīca ir atdalīta no valsts. Abām ir sava autonomija, taču tās nevar būt izolētas viena no otras. Valsts neiejaucas Baznīcas reliģiskajos un garīgajos procesos, kā arī Baznīcu savstarpējās attiecībās. Tomēr Baznīcai ar valsti ir attiecības laicīgajā dzīvē, un attiecīgi tās ir jānodefinē arī ar laicīgās dzīves instrumentiem. Vairāku gadu garumā notika diskusijas par to, ar kādiem likumiem regulēt šīs attiecības valsts un Baznīcu starpā. Par pamatu ņēma starp Vatikānu un Latvijas valsti noslēgto konkordātu, ko attiecīgi pārstrādāja un piemēroja citu tradicionālo konfesiju vajadzībām. 2004. gada 8.jūnijā tika parakstīts līgums starp valsti un 7 tradicionālajām Baznīcām – LELB, Latvijas Pareizticīgo Baznīcu, Baptistu draudžu savienību, Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālo padomi, Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienību, Apvienoto metodistu baznīcu un Rīgas Ebreju reliģisko draudzi. Ar līgumiem, kas 2004. gadā ir parakstīti Ministru kabinetā un ratificēti Saeimā, atzīta minēto tradicionālo kristīgo baznīcu īpašā loma Latvijas tiesiskās iekārtas pastāvēšanā un sabiedrības vērtību sistēmā, kā arī to nozīmīgais ieguldījums sabiedrības morāles un socializācijas procesā, noteikta Latvijas valsts un baznīcu sadarbība izglītības, sociālās un garīgās aprūpes jomā u.c. LELB likums pieņemts Rīgā 2008.gada 3.decembrī, un tas stājas spēkā ar 2008.gada 17.decembri.
