Leiškalns par prezidenta vēlēšanām: “Ja nekas nenotiks šodien, visiem jau ir kaut kas padomā. Viņi domā, kā būs, ja nebūs” 15
Ir trīs Valsts prezidenta kandidāti. Politikā parādās jauns “žanrs” – pēkšņi no kaut kurienes parādās jauni kandidāti. Uz jautājumu, vai tas vispār ir demokrātiski, TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?” atbild Kārlis Leiškalns, politikas vērotājs, skaidri un gaiši atsakot: “Nav izejas!”
Likumā agrāk bija noteikts, ka jebkurš viens deputāts var izvirzīt Valsts prezidenta kandidātu. Kad izvirzīja Ulmani, Meierovicu, Jēgermani, neviens neko daudz par to nerunāja, viņš stāsta.
Pie otrā Latvijas prezidenta Gustava Zemgala Saeimas pārstāvji kāpa uz piekto stāvu, lai pierunātu viņu kandidēt, taču viņš bija grūti pārliecināms, viņš negribēja, skaidro K.Leiškalns. “Nu nāc, mīļo Zemgal, mēs nevaram citu atrast!” Saeimas pārstāvji lūguši. Toreiz arī priekšrocības prezidentam bija daudz mazākas – ne “dāča”, ne pensija, viņš skaidro.
Ja nekas nenotiks šodien, viņš norāda, visiem jau ir kaut kas padomā. Ja nevar savākt 51 balsi, viņi domā, ko liks vietā.
Viņš skaidro politiķu domu gājienu, norādot, ka viņi domā, kas būs, ja nebūs. Ja šodien neviens netiks ievēlēts, būs kaut vai trešā kārta, bez prezidenta neviens nav palicis, viņš ironizē.
Kā jau ziņojām, Saeima šodien, 31.maijā, vēl jauno Valsts prezidentu. Sēde sākās plkst. 9:00. Valsts prezidenta amatam pieteikti trīs kandidāti – Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs un Elīna Pinto.
“Progresīvie” Valsts prezidenta amatam virza publiskās pārvaldības eksperti Pinto. Kandidāte ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja un pašlaik ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, EK, Eiropas Ārējās darbības dienestā un Eiropas Savienības Padomē. Pinto bijusi arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece.
Valdošo koalīciju veidojošais “Apvienotais saraksts” (AS) augstajam amatam virzījis savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu. Savulaik viņš bijis Liepājas galvenais arhitekts un 80.gadu beigās izveidojis savu arhitekta biroju. Vēlāk Pīlēns iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna “UPB” līdzīpašnieks. Politiķis savulaik piedalījies Tautas partijas (TP) Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, kā arī bijis TP valdes loceklis.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās “Jaunās vienotības” (JV) virzītais ilggadējais ārlietu ministrs Rinkēvičs iepriekš bijis Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs un vēlāk Zatlera Reformu partijas sastāvā nonāca Saeimas, valdības līmeņa politikā. Pirms tam arī vairāk nekā desmit gadus ieņēmis Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatu. Rinkēvičam ir divi maģistra grādi, kas iegūti Latvijas Universitātē politikas zinātnē, kā arī ASV Nacionālās Aizsardzības universitātē.
