Lai nodrošinātu Latvijas tautas ataudzi, ģimenē jābūt vairāk par diviem bērniem 81
Lai nodrošinātu tautas ataudzi, mums ir ļoti būtiski nodrošināt divus bērnus un vēl mazliet; statistiski izsakoties, tas ir 2,6-2,7 bērni sievietei, bet ataudzei pietiekami būtu arī 2,1 bērns vidēji ģimenē. Tā situāciju TV 24 raidījumam “Meli un fakti” komentē Pēteris Leiškalns, LDDK Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts.
“Bet man ir jautājums šodien viens aktuāls – cik man ledusskapī jābūt piena pudelēm, cik maizes kastē maizes kukulīšiem! Tas ir jautājums, nevis – gribu vai negribu bērnu,” retorisks ir Leiškalns. Viņš saka, ka svarīgi ir zināt, cik lieli izdevumi ir nepieciešami bērna uzturēšanai. Tas ir tas jautājums “Cik man šobrīd būs izdevumi”, nevis – vai es gribu, vai negribu bērnu”, saka Leiškalns.
Vai Leiškalns pieļauj, ka šī valdība šo jautājumu pacēla un atkal klusām noliks malā, jo nav vienkārši dažu mēnešu laikā visas vajadzības iestrādāt budžetā? Eksperts šo jautājuma aspektu nosauc par absurdu, jo likums nosaka, ka katrai valdībai budžeta projekts jāiedz saimnieciskā gada sākumā un parlaments to apstiprina. Leiškalns kā absurdu vērtē iespēju vēlēšanu gadā rīkoties savādāk, ka tas ir pretrunā ar Satversmi. Leišklanam šobrīd gan prieku radot jaunais VARAM ministrs Sprindžuks – viņš esot ar tālu redzējumu un skaidru vīziju, turklāt nebaidās.
Sprindžuks valdības sēdē rosina apsvērt “bezbērnu nodokļa” ieviešanu
Veidojot Latvijas ģimeņu politiku, varētu apsvērt tā dēvētā bezbērnu nodokļa ieviešanu, otrdien notikušajā pirmajā valdības darba sēdē pauda jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, bijušais Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (AS).
Diskutējot par Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu īstenošanas plānu tuvākajiem pieciem gadiem, ministrs norādīja, ka šajā jomā nav iesaistīta tāda svarīga puse kā pašvaldības, jo arī pašvaldībām ir savi instrumenti ģimeņu politikā.
Ja šāds apjomīgs darbs tiek plānots un pamatnostādnes veidotas, tad būtu jāsaprot mērķis, sacīja politiķis. Ja mērķis ir tautas ataudze, tad viennozīmīgi būtu jāsāk ar visa atbalsta spektra auditu attiecībā uz pašvaldībām un iesaistītajām ministrijām, norādīja ministrs.
“Tas, ko redzu no pašvaldību puses, vislielākā netaisnība visā sociālajā politikā ir tieši bērnudārzu nepieejamība. Šeit ir prakses, ko varam salīdzināt, Igaunijas vai Somijas pieredze, proti, visi bērnudārzi par vienādi lielu maksu, neatkarīgi, vai bērns iet pašvaldībās vai privātā dārziņā,” uzsvēra ministrs.
Ministrs arī vērsa uzmanību, ka
patlaban milzīgs finansējums tiek veltīts brīvpusdienām, kas nav tēmētas uz īpaši aizsargājamām grupām.
“Patiesībā šī bērnu politika ir diezgan dārga lieta. Valsts šajā jomā ļoti daudz dara, taču rezultāts, manuprāt, nav labs, tikai tāpēc, ka esam šur tur pārāk dāsni, atbalstot visus pēc kārtas, un dažreiz mums nepietiek naudas šiem īpašiem bērniņiem,” norādīja ministrs.
No pašvaldību puses Sprindžuks saredzot netaisnīgu pieeju, kad “šur tur” veseli, maksātspējīgu vecāku bērni saņem dāsnu atbalstu, piemēram, jau minētajām brīvpusdienām. Savukārt tos, kurus audzina vientuļās mātes, bieži vien pat neieraugām, jo viņi neparādās nevienā no “sietiem”, lai gan patiesībā ir ģimenei ļoti grūti.
Runājot par Latvijas demogrāfijas problēmu, ministrs pauda viedokli, ka ir jāveido draudzīgs mārketings un varbūt pat jāapsver tā dēvētā bezbērnu nodokļa ieviešana. “Ja vēlamies, lai būtu vairāk bērnu, ir jāveido draudzīgs mārketings tajā, ka jums [ar bērniem] būs viegli, nevis rūpju pilna dzīve. Un
varbūt arī skatīties uz bezbērnu ģimenēm, kā tas bija padomju laikos. Varbūt, ka jāliek šis “bezbērnu nodoklis”, kas tomēr ir arī sava veida signāls, ka mums ir jāražo nākotnes nodokļu maksātāji.
Arī tā ir ģimeņu politika,” uzsvēra Sprindžuks.
Sprindžuka pārdomas par minēto nodokli diskusiju pārējos ministros neraisīja.
Projektu “Meli un fakti” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Meli un fakti” saturu atbild AS “TV Latvija”.
