Leiena: ES ir sagatavojusi “spēcīgu un visaptverošu” sankciju paketi pret Krieviju 82
Eiropas Savienība (ES) ir sagatavojusi “spēcīgu un visaptverošu” sankciju paketi, kuru varētu vērst pret Krieviju, ja tā turpinās agresiju pret Ukrainu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena teikusi laikrakstiem “Handeslblatt” un “Les Echos”.
“Mēs esam sagatavojuši spēcīgu un visaptverošu finanšu un ekonomisko sankciju paketi,” Leiena teikusi intervijā Vācijas un Francijas laikrakstiem, atzīstot, ka plānotās sankcijas ietver “ierobežotu pieeju ārvalstu kapitālam” un “eksporta kontroli, jo īpaši tehniskām precēm”.
“Krievija izdara militāru spiedienu uz Ukrainu un izmanto gāzes piegādes, lai izdarītu spiedienu uz mums. Tādēļ ir skaidrs, ka “Nord Stream 2″ nevar izslēgt, kad tiek apspriestas sankcijas,” viņas teikto citē EK.
Tādēļ sagatavotajā sankciju paketē ir iekļauts pretrunīgi vērtētais gāzesvads Baltijas jūras dzīlēs “Nord Stream 2”, un Leiena norādīja, ka tas, vai cauruļvads sāks darbību, ir “atkarīgs no Krievijas uzvedības”.
Leiena atgādināja, ka Krievijas ekonomika ir ļoti atkarīga no gāzes un naftas eksporta, tādēļ tās interesēs ir “atjaunot sagrauto uzticību attiecībās ar Eiropu”.
Viņa intervijā pieļāva, ka sankcijas varētu vērst arī pret Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem cilvēkiem un oligarhiem.
EK tviterī citē Leienu sakām žurnālistiem, ka situācija ir “ļoti nopietna”, tomēr ES joprojām cer un dara visu iespējamo, lai rastu diplomātisku risinājumu.
“Bet, protams, mums jābūt gataviem, ka mūsu centieniem nebūs panākumu. ES ir skaidrs, ka jebkāda turpmāka situācijas saasināšana radīs Krievijai nopietnas sekas,” sacījusi EK priekšsēdētāja.
Šobrīd Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās “drošības garantijas”, viņam nāksies īstenot “militāri tehniskus pasākumus”.
Taču ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Makrons šonedēļ izteicies, ka Krievija izturas kā “nelīdzsvarotības spēks” reģionā, taču vienlaikus ļāvis noprast, ka viņš ir atvērts dialogam ar Maskavu, lai deeskalētu situāciju.
Tomēr, neskatoties uz Maskava atkārtotajiem apgalvojumiem, ka tā neplānojot uzbrukumu kaimiņvalstij, un uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumiem nesēt “paniku”, pēdējo dienu laikā pieaugušas bažas, ka karš ir neizbēgams.
ASV ceturtdien paziņoja, ka Krievija sagatavojusi vairākas iespējas, kā attaisnot iebrukumu Ukrainā, tostarp uzņemot propagandas video, kurā redzams iestudēts ukraiņu uzbrukums.
