Leģionāru piemiņas diena Rīgā norit bez aizturēšanām 0
Šodien Rīgā notikušais Leģionāru piemiņas dienas gājiens bijis viens no mierīgākajiem pēdējo gadu laikā un neviens cilvēks par iespējamiem pārkāpumiem nav aizturēts. Tomēr pie Brīvības pieminekļa notika aktīva domu apmaiņa starp leģionāru atbalstītājiem un tā saucamajiem “antifašistiem”.
Leģionāru piemiņas diena Rīgā sākās ar dievkalpojumu Sv. Jāņa baznīcā. Pie baznīcas aktīvisti dalīja gan brošūras, kurās skaidrota Latvijas 2. Pasaules kara vēsture un 16. marts, citi aktīvisti sanākušajiem dalīja laikrakstu “DDD”. Bet, pēc dievkalpojuma cilvēki devās Leģionāru piemiņas dienas gājienā uz Brīvības pieminekli. Tā priekšgalā gāja luterāņu mācītājs Guntis Kalme.
Daži no gājiena dalībniekiem turēja rokās plakātus, kuros nosodīts nacisms un komunisms, bet pausts atbalsts brīvai Latvijā. Citi nesa lielu Latvijas karogu. Starp gājiena dalībniekiem bija vairāki Nacionālās apvienības politiķi – Imants Parādnieks, Raivis Dzintars, Jānis Iesalnieks, Aleksandrs Kiršteins, Edvīns Šnore un Jānis Dombrava. Tāpat starp gājiena dalībniekiem bija aktīvisti Aivars Garda, Igors Šiškins un Andris Orols.
Gājienā piedalījās arī viesi no Lietuvas un Igaunijas, kuri nesa savu valstu karogus, kā arī pārstāvji no Ukrainas atbalsta biedrības. Pasākuma norisi regulēja liels skaits Valsts policijas un Rīgas pašvaldības policijas darbinieku. To klātienē vērojuši arī Valsts drošības dienesta darbinieki.
Pēc plkst.11.30, kad gājiens sasniedza Brīvības pieminekļa laukumu, tā labajā malā bija sastājušies tā saucamie “antifašistu” pārstāvji – bijusī Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka, prokrieviskais politiķis Vladimirs Buzajevs, kurš bija tērpies svītrainā tērpā, antifašistu aktīvisti Josifs Korens un Jānis Kuzins, kā arī Latvijas Krievu savienības aktīvists Aleksandrs Kuzmins.
Ždanokieši un viņu atbalstītāji rokās turēja plakātus, uz kuriem bija rakstīts latviešu, angļu un krievu valodās: “Viņi karoja Ādolfa Hitlera pusē”, kā arī plakāts angliski “Waffen SS leģions ir noziedzīga organizācija”. Kāds vīrietis vairākas reizes skaļi krievu valodā jautāja: “Kur ir [Aivars] Garda?”
Kāda krieviski runājoša sieviete turēja rokās bērnu lelles, kas bija piestiprinātas pie plakātiem un atskaņoja maziem bērniem raksturīgas skaņas, un izteica pārmetumus leģionāriem, ka viņi esot saistīti ar nacistu režīma veikto ebreju bērnu nogalināšanu. Kāds no protestētājiem esot metis konfektes gājiena dalībnieku virzienā, taču aizturēts netika.
Vēlāk labajā pusē no Brīvības pieminekļa notika vārdu apmaiņas par gājienu, politiku un vēsturi. Tā, piemēram, kāda sarkanmataina vidēja vecuma sieviete krieviski kritizēja Latvijā notikušo izglītības reformu un to, ka bērniem neļaušot mācīties dzimtajā krievu valodā, bet, redz padomju laikā vara esot nodrošinājusi izglītību latviešu valodā. Sieviete esot saviem pretiniekiem rādījusi vidējo pirkstu.
Kad strīds acīmredzami grasījās pāraugt fiziskā konfliktā, uz vietas esošie policisti piepulcināja klāt papildspēkus. Likumsargi sastājās tā, lai strīdniekiem neļautu izveidot fizisku kontaktu. Neviens netika aizturēts, bet sieviete vēlāk policijas darbiniekiem klāstījusi, ka gatava rakstīt iesniegumu, par to, ka viņa esot pagrūsta.
Par izglītības reformu strīdos iesaistījās arī prokrieviskais aktīvists Aleksandrs Malnačs, kurš iepriekš pazīstams arī kā prokremliskās ziņu aģentūras “Regnum” autors. Bet kāda grupa vecāka gadagājuma cilvēku strīdējās par vēstures notikumiem un līkločiem.
Citur Brīvības pieminekļa apkārtnē kāda vāciski runājoša sieviete bija pacēlusi kādas organizācijas karogu ar ziliem, baltiem un sarkaniem elementiem. Kā ziņo aģentūra LETA, Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki sievietei lūdza karogu nolaist, ko viņa arī izdarīja. Aktīviste pauda iebildumus, ka plašsaziņas līdzekļu pārstāvji viņu fotografē un filmē.
Likumsargi palūdza sievietes dokumentus personības noskaidrošanai, taču neaizturēja viņu. Vēl citviet likumsargi kādu manāmi iereibušu vīrieti palūdza atstāt Brīvības pieminekļa laukumu, taču arī viņš aizturēts netika.
Tikmēr pasākuma dalībnieki mierīgi nolika ziedus pie Brīvības un devās tālāk savās ikdienas gaitās. Viņiem drošību garantēja lielie likumsargu spēki, kas norobežoja gājiena dalībniekus no “antifašistiem.”.
“LA” novēroja, ka par pasākumu nebija lielas ārzemju mediju intereses – šeit bija manāmi Krievijas Pirmā Kanāla un laikraksta “Izvestie” līdzstrādnieki, kā arī žurnāliste no BBC Krievu ziņu dienesta. Tāpat pasākums bija radījis interesei starp diviem poliski runājošiem žurnālistiem, kā arī trīs vācu brīvajiem žurnālistiem.
Pēc pasākuma Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte žurnālistus informēja, ka policija nav noformējusi nevienu administratīvā pārkāpuma protokolu un neviens cilvēks arī nav aizturēts. Likumsargi lēš, ka pie Brīvības pieminekļa bijuši apmēram 1000 cilvēku.
J. Šulte uzteica policijas darbu un labo sagatavotību. Kārtības nodrošināšanā bija iesaistīts “pietiekams skaits” policistu, nekonkretizējot gan skaitu. Viņš norādīja, ka tā dēvētie “antifašisti”, kuri sagaidīja gājiena dalībniekus ar plakātiem un citu atribūtiku, drīkstēja protestēt.
