Leģendāro režisoru Andri Slapiņu pieminēs filmas “Sapņu laiks” seansā 0
Kinoteātra “Splendid Palace” Mazajā zālē šodien plkst.18 notiks režisora un operatora Andra Slapiņa 70 gadu jubilejas atceres pasākums, kura laikā pirmizrādi piedzīvos dokumentālās filmas “Sapņu laiks” restaurētā versija, aģentūru LETA informēja Latvijas Kinematogrāfistu savienībā.
Sarīkojuma programmā iekļauts Slapiņa atraitnes Natalijas Slapiņas Djušenas stāstījums “Atmiņas par Andri Slapiņu” un viņa dokumentālas filmas “Sapņu laiks”, kuru pabeidza krievu režisore Lidija Kutuzova, restaurētās un digitalizētās versijas pirmizrāde.
Filma “Sapņu laiks” ir Slapiņa etnogrāfisks pētījums desmit gadu garumā par Sibīrijas mazo tautu šamaņiem. Pēc režisora nāves, viņa sievas saglabāto materiālu filmā nodeva režisores Kutuzovas rokās, kura filmēto sakārtoja filmā. Pirmizrāde, kas notika 2005.gadā, izraisīja lielu skatītāju atsaucību un interesi.
Latviešu dokumentālā kino leģenda – režisors un operators Slapiņš – ar kinokameru sāka strādāt jau 1971.gadā, lai gan tikai 1977.gadā viņš absolvēja kinoinstitūta “VGIK” Operatoru fakultāti.
Operatora debiju viņš piedzīvoja kinožurnālā Padomju Latvija Nr.31/1973 ar sižetu par Baltijas mākslas izstādi Maskavā. Kinorežijā Slapiņš debitēja ar trim kinožurnāliem, kas uzņemti 1977.gadā, un dokumentālo filmu “Sveicināti un uz redzēšanos, zēni!”, kas pirmizrādi piedzīvoja 1978.gadā.
1980.gadā Slapiņš veidoja kinožurnālu “Sports”” par Latvijas olimpisko kustību, pamanoties savā žurnālā iekļaut arī materiālus par Latvijas brīvvalsts laika sportistiem.
Par būtisku atzīts viņa kopdarbs ar režisoru Juri Podnieku pie dokumentālās pilnmetrāžas filmas “Strēlnieku zvaigznājs”.
1983.gadā Slapiņš sāka pievērsties filmu režisora darbam un pamazām pierādīja savu studiju laikos gūto interesi par dažādu tautu garamantām – pēc Maskavas Kinematogrāfijas institūta diplomdarba “Līvu dziesmas”, viņa filmu sarakstā ir gan “Latviešu folklora”, gan “Krišjānis Barons”, gan “Čukotka”.
Slapiņš režisējis desmit dokumentālās filmas. Viņš bija viens no pirmajiem režisoriem, kas sāka sadarboties ar jauno kino struktūru – Rīgas Videocentru. Tur tapa Slapiņa filmas “Kādreiz Eiropā”, “Vēstules no Latvijas”, arī slavenās grupas “Pērkons” videoportretējums.
1990.gadā Slapiņš atkal strādāja kopā ar Podnieku pie filmas “Krustceļš”, kopā viņi iesāka arī filmu “Impērijas gals”, bet 1991.gada 21.janvārī Slapiņa dzīve traģiski aprāvās – filmēšanas laikā Bastejkalnā viņu un operatoru Gvido Zvaigzni nāvējoši ievainoja snaiperu lodes. Viņu abu piemiņai veltīta Jura Podnieka filma 1991.gada filma “Pēcvārds”.
2010.gadā par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts neatkarības aizstāvēšanā Slapiņu pēc nāves apbalvoja ar Viestura ordeni un atzina par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri.
