Leģendārais un brīvību alkstošais Sibīrijas haskijs 0
Haskiji ar leģendāru pagātni, kuri rūdījušies Grenlandes ledājos un sniegainajos plašumos, palīdzējuši cilvēkiem izdzīvot reizēm par paša dzīvības cenu un azartiski nepārspējami kamanu suņi.
Grenlandes četrkājainais transports
Tie ap 50 gadu salā, iejūgti pa divdesmit vienā pajūgā, bija savu saimnieku vienīgais un uzticamais “transports”. Jāpiebilst, ka kamanās suņus izvietoja pēc zināmas hierarhijas: priekšgalā – vadoni, spējīgākos – gar malām. Bieži šādi izbraucieni bija bīstami, kur aizputinātos plašumos varēja iekrist pat aizā. Bija situācijas, kad suņi pieņēma izšķirošus lēmumus, kā arī stājās pretim to laiku lielākajam biedam – baltajam lācim.
Un viņu mīlestība pret saimnieku bija apbrīnojama. Kaut dzīvojot trūcīgi un pārtiekot galvenokārt no roņu medībām, arī četrkājainiem kompanjoniem pārtikā labi ja bija roņu tauki. Taču viņiem cilvēks bija dieva lomā. Un, piedzimstot bērnam, visus haskijus ieaicināja mājā (kaut viņi mita ārā), lai iepazīstas ar mazuli. Un jau no mazotnes suņi vajadzības gadījumā bija aukles lomā, kā arī varēja aizsargāt no visām nelaimēm. Suņi izpalīdzēja saimniekiem, arī tos sasildot aukstās naktīs, jo pastāvēja teiciens: “divi suņi+nakts”.
Leģendārie haskiji
Vēlāk, suņiem nonākot Amerikā un “zelta drudža” laikā Aļaskā, haskiju pajūgi ļoti noderēja, lai zelta meklētāji nokļūtu grūti pieejamās vietās. Taču pasaules slavu Sibīrijas haskiji iemantoja 1925. gadā, kad pajūgs ar četrkājaino vadoni Balto izlauzās cauri sniega vētrai un izglāba pilsētu Nomi no difterijas epidēmijas, atvezdami tik nepieciešamās zāles. Kopš tā laika Balto un komandai ir uzstādīts piemineklis Taimskvērā.
Brīvību alkstošais mīlulis
Taču uz šodienu Sibīrijas haskiji ir šķirņu topa augšgalā. To iemesls ir izcilā, staltā stāja, izteiksmīgā sejas grimase un (dažiem gan) atšķirīgā acu krāsa: viena zila, otra – zaļa. Liela nozīme ir labsirdīgajam raksturam, jo haskijs nav mājas sargs. Viņš drīzāk jebkuram svešiniekam nolaizīs seju… Izraugoties Sibīrijas haskiju par mājas mīluli, noteikti jāņem vērā, ka ziemeļu leģendārie suņi nevar mitināties dzīvoklī. Viņiem nepieciešama privātmāja ar nožogotu teritoriju. Jāievēro tā spēja izrakties zem sētas un aizskriet prom kā brīvībā augušiem senčiem… Tāpēc jābūt atbilstošam nožogojumam, un pirms suņa izraudzīšanās noteikti jākonsultējas ar šķirnes zinātājiem.
