Leģendārais autosportists devās pie mātes, lai vestu uz slimnīcu, bet līdz Lubānai netika… Kādu sodu saņēma dzērājšoferis, kurš nogalināja Sauku? 69
Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zemgales rajona tiesa Ogrē krimināllietā par ceļu satiksmes negadījuma ar letālām sekām izraisīšanu Ričardam Dzalbam piesprieda brīvības atņemšanu uz trīsarpus gadiem. Viņš automašīnu bija vadījis, atrazdamies smagā alkohola reibumā. Taču sods vairs nevar atdot atpakaļ dzērājšofera upuri – leģendāro autokrosa braucēju Laimoni Sauku…
Atzinās tikai prokuratūrā
Bija 2019. gada 26. oktobris, sestdienas vakars. Rīdzinieks Laimonis Sauka savā automašīnā “VW Passat” devās uz Lubānu pie mammas, lai aizvestu viņu uz slimnīcu. Bija tumšs, lija lietus. Laimonis pa Tīnūžu–Kokneses šoseju brauca prātīgi.
Krapes pagasta apkaimē viņa mašīnai aizmugurē strauji tuvojās cita auto lukturi. Pēkšņi pasāts saņēma triecienu pa aizmuguri. Mašīna griezdamās nolidoja no brauktuves un ar labo sānu atdūrās pret apgaismes stabu. Laimonis mira notikuma vietā.
Policija tajā pašā vakarā aizturēja tobrīd 23 gadus veco Krapes pagasta iedzīvotāju Ričardu Dzalbu, ar kura automašīnu “Renault Megane Scenic” tika izraisīts ceļu satiksmes negadījums. Gados jaunajam autovadītājam, kura pieredze bija samērā neliela (stāžs – labi ja trīs gadi), tika konstatēts ievērojams alkohola reibums – vismaz 1,7 promiles.
Lai arī pierādījumu netrūka, jaunietis sākotnēji liedzās. Apgalvoja, ka viņa mašīnai pie stūres tobrīd atradies pavisam cits cilvēks, nevienu konkrēti gan nenorādīdams. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ līdz lietas skatīšanai tiesā aizritēja pusotrs gads. Taisnību noskaidrot palīdzēja kāda vietējā iedzīvotāja, kura liecināja, ka neilgi pirms avārijas Krapē redzējusi Dzalba mašīnu, kurā viņš bija viens pats, sēdējis vadītāja vietā. Braucējs vainu atzina tikai brīdī, kad krimināllieta jau bija nosūtīta uz prokuratūru.
Dzeršanai svētku netrūka
Tiesas sēdē R. Dzalbs vainu atzina pilnībā un arī nožēloja izdarīto. Tādēļ lieta tika izskatīta bez pierādījumu pārbaudes. Uz tiesneses Zeltītes Kusiņas jautājumu par alkoholisko dzērienu lietošanu Dzalbs apgalvoja, ka kopš liktenīgā vakara to vairs nedarot. Arī pirms tam iedzēris tikai svētku dienās.
Kā izrādās, svētki viņam bijuši arī tajā sestdienā – drauga dzimšanas diena. Nepatikšanas gan sākušās jau dienas vidū, kad R. Dzalbs traucies uz Siguldu, lai savam spēkratam veiktu tehnisko apskati. Par ātruma pārsniegšanu viņu apturēja policija, kas noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu arī par transportlīdzekļa izmantošanu bez derīgas tehniskās apskates.
Dzalbs izņēmis vienas dienas atļauju braukšanai. Lai arī ar tādu atļauju drīkst braukt tikai uz Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodaļu vai atpakaļ, tās pašas dienas vakarā sēdies pie stūres, lai aizbrauktu uz dzimšanas dienu.
Tur viņš droši iedzēris kopā ar visiem, bet pēc tam atkal kāpis mašīnā, lai aizbrauktu jau pie cita drauga, kur alkohols lietots vēl. Pēc tam sēdies pie stūres, lai dotos mājās, bet ap pulksten 21.30 uz šosejas Tīnūži–Koknese izraisīja šaušalīgo ceļu satiksmes negadījumu.
Pozitīvs raksturojums pat no bērnudārza
Aizstāvībai apsūdzētais bija ļoti sagatavojies, gribot sevi parādīt no vislabākās puses. Precējies, ir divi mazi bērni, jaunākais tikai dažus mēnešus vecs. Trīs pozitīvi raksturojumi, viens no darbavietas, otrs no kaimiņa, bet trešais no bērnudārza – vīrietis esot ļoti labs tēvs, kurš savu vecāko bērnu regulāri ved uz pirmsskolas izglītības iestādi un izrāda interesi par viņa gaitām tajā. Kaimiņam invalīdam, kurš dzīvo 15 kilometru attālumā, Ričards regulāri palīdzot apdarīt mājas darbus un pat aiziet uz tualeti.
Tiesai tika uzrādīts arī ģimenes ārsta sagatavots izraksts par apsūdzētā veselības stāvokli, kas neesot tas labākais. Viņš arī esot vienīgais apgādnieks savai ģimenei, tikai ar to pelnīšanu vismaz pagaidām neveicas…
Tiesai R. Dzalbs bija gatavojies nopietni, tikai vienu aizmirsis – pusotra gada laikā nebija atradis iespēju atvainoties cietušajiem. To viņš steigā esot mēģinājis darīt pirms pašas tiesas sēdes, bet ne pārāk sekmīgi.
Bojāgājušā dēls Māris Sauka tobrīd bija aizgājis, tāpēc atvainošanos saņēma tikai viņa sieva Liene, kura pārstāvēja L. Saukas atraitni Ināru, kura pati emocionāli nebija gatava nākt uz tiesu. Cietušo puse tādu paviršu attieksmi uzskatīja par iestudējumu aizstāvības taktikai.
Nekādus izdevumus viņš cietušajiem līdz šim nav kompensējis, lai gan tiesā atzina, ka tas būtu jādara. Jautāts, cik lielai vajadzētu būt kompensācijai, Dzalbs pauda, ka bēru izdevumu apmērā…
Apsūdzētais turpinājis agresīvi braukt
Prokurore Zanda Konošonoka tiesas uzmanību vērsa uz citiem apstākļiem. Kā liecina R. Dzalba administratīvo pārkāpumu vēsture, pārgalvīgo braukšanas stilu viņš arī pēc briesmīgā negadījuma nav mainījis. 2020. gadā viņam noformēti divi protokoli, viens no tiem – par agresīvu braukšanu, bet otrs – par krustojuma šķērsošanu brīdī, kad luksoforā dega aizliedzošais signāls.
Prokurore atspēkoja apsūdzētā aizbildināšanos, ka cietumsodu viņam nevajadzētu piespriest, jo viņam ir divi mazi bērni. Viens mazgadīgs bērns R. Dzalbam bija arī 2019. gada rudenī, bet tas nebūt viņu nekavēja sēsties pie stūres alkohola reibumā un braukt, riskējot ar cilvēku dzīvību.
Prokurore lūdza apsūdzēto sodīt ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz septiņiem gadiem. Tiesa piesprieda trīsarpus gadus cietumā, bet tiesības lēma atņemt uz sešiem gadiem. Vēl viņam cietušajai pusei būs jāmaksā morālā kaitējuma kompensācija, tiesa noteica, ka tā ir 12 900 eiro jeb 30 minimālās algas, kādas tās bija tajā laikā, kad tika izdarīts noziedzīgais nodarījums.
Zaudēta izcila personība
Laimoņa Saukas māte, kura tajā liktenīgajā vakarā savu dēlu tā arī nesagaidīja, jau pāris mēnešu pēc negadījuma devās aizsaulē…
L. Saukas dzīve aprāvās brīdī, kad viņš tikko kā bija sasniedzis pensijas vecumu, bet vēl bija spēka pilns. Saviem tuvākajiem viņš bija ļoti labs dēls, vīrs, tēvs un tēvocis. Būdams autokrosa leģenda, kurš, startēdams lielo bagiju klasē, desmit reizes kļuva par Latvijas čempionu, divas reizes uzvarēja Baltijā, bet vienu reizi pat triumfēja PSRS čempionātā, viņš ar savu pieredzi un padomiem labprāt dalījās ar jaunajiem autobraucējiem.
Strādāja arī par automehāniķi – laboja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mašīnas. Dēls Māris Sauka atcerējās kādu piemēru, ka regulāri bojājās pacientu transportējamie ratiņi, ar kuriem slimniekus ievietoja mašīnās. Laimonis Sauka esot padomājis un izdomājis, kas tiem par vainu. Visi ratiņi uzlaboti, un defekts pazudis.
Cietušie spriedumu uzskata par taisnīgu
Māris Sauka un Liene Sauka pēc sprieduma pasludināšanas pauda: “Uzskatām, ka spriedums ir taisnīgs. Šis spriedums apliecina, ka mēs dzīvojam tiesiskā valstī. Katram ir jāatbild par saviem darbiem. Mēs ceram, ka šādi gadījumi liks cilvēkiem aizdomāties, ka sēšanās pie stūres reibumā un tamlīdzīga bravūra var beigties ar traģiskām sekām sabiedrībai un attiecīgi bargu sodu pašam.”
M. Sauka arī apzinās, ka viņš diez vai jelkad dzīvē sagaidīs no R. Dzalba tiesas piespriesto morālās kompensācijas summu, bet viņš skaidro, ka kompensācija vairāk tika pieteikta, lai apsūdzētais līdz galam saprastu sava noziedzīgā nodarījuma sekas.
Liene Sauka piebilda: “Cilvēka dzīvību ne ar kādu naudas summu nav iespējams novērtēt. Protams, matemātiski var paņemt valstī noteikto minimālo algu un sareizināt to ar atlikušo dzīves laiku un izdevumiem. Bet nekādi nav iespējams atdot atpakaļ cilvēkam noziedzīgi atņemto dzīvību…”
Advokāts Henrijs Ulmis informēja, ka apsūdzētais lūdzis tiesu sagatavot pilnu spriedumu, tas noteikti tikšot pārsūdzēts. Ņemot vērā, ka R. Dzalbs vainu tiesā atzina pilnībā, pārsūdzēt viņš drīkst tikai soda mēra lielumu.
