Leģendārā grupa “Remix” laiž klajā disku, kurā iekļautas dziesmas, kas nekad nav skanējušas radio 0
29. oktobrī Mūzikas nama Daile kafejnīcā notiks grupas “Remix” 1989. gadā ieskaņotās skaņuplates “…pie Laika” kompaktdiska versijas klajā laišanas svētki. Vairums no skaņuplatē iekļautajām dziesmām nekad nav skanējušas radio, jo, sakarā ar māsterieraksta zādzību 90.to gadu sākumā, tās netika digitalizētas.
Daudziem ir zināma leģenda par mūzikas redakcijas galvenā redaktora Raimonda Paula un Radio estrādes orķestra ģitārista Aivara Hermaņa liktenīgo tikšanos, kuras laikā izskanēja aicinājums sapulcēt Latvijas labākos mūziķus, savukārt Maestro solīja dabūt instrumentus – un dzima “Remix”.
1988. gadā mūziķi uzsāka patstāvīgu darbību un ar Paulu togad tikās Vissavienības jauno solistu konkursā Jūrmala, kur piedalījās kā viesi, bet Maestro vadīja žūrijas darbu. Todien atskaņotās dziesmas “…pie Laika” saturs tika turēts noslēpumā līdz pēdējam brīdim. Kad “Remix” puiši, tērpušies izaicinoši – nedaudz kā revolucionāri, nedaudz kā skrandaiņi, kāpa uz skatuves, tiešraidē visā toreizējā PSRS no Baltijas jūras līdz Vladivostokai pirmoreiz aizskandēja skaļš brīvības pieprasījums Tēvzemei.
Mūziķiem toreiz organiski bija nepieciešams radīt dziesmu, kas atainotu gaisā virmojošās pārmaiņu alkas, un vēstījums izdevās tik spēcīgs, ka Ulda Marhilēviča dziesma ar Igo vārdiem uzvarēja 1988. gada Mikrofona aptaujā. “Remix” tobrīd nedomāja par skaistām melodijām un popdziesmām, mūziķi juta, ka pienācis laiks skaņdarbiem, kuri ataino brīvības gara mošanos visapkārt. Likās, ka sācies slepens karš, kurā nepieciešami karognesēji, un šādu misiju “Remix” uzņēmās skaņuplatē “…pie Laika”.
No astoņām dziesmām divu autors bija Aivars Hermanis, pārējās sacerēja Uldis Marhilēvičs, domājot par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Šis patriotiskais muzikālais vēstījums ar Igo, Jāņa Baltausa un Klāva Elsberga dzeju 1989. gadā firmas Melodija ierakstu studijā tapa ļoti īsā laikā, un instrumentālie pavadījumi pārsvarā ieskaņoti, muzicējot kopā – „dzīvajā”, bez komplicētas sintezatoru programmēšanas, toties ar kaislību un liesmojošu enerģiju.
Teju pārcilvēcisku spriegumu sasniedza Igo vokālā jauda, un spēcīgi, kā sitienam sažņaugta dūre, skaniskā triecienā vienojās visi instrumentālisti. Šī bija otrā un arī pēdējā “Remix” dziesmu skaņuplate, kas sekoja 1987. gadā izdotajam albumam Vēstule, un šoreiz ieraksts izklausījās pēc konceptuāla darba, nevis skaistu skaņdarbu savirknējuma.
Apzinoties, ka klausītāji gaida izklaidi, “Remix” koncertos reti skanēja šie cīņas gaidu piesātinātie skaņdarbi, par kuru saturu liecina jau nosaukumi vien: “Zeme rūgst”, “Karavīrs”, “Tev gribējās nosargāt” un citi, arī “Grēks”, kas sasniedza 12.vietu Mikrofona’90 aptaujā.
1990. gadā izdotā skaņuplate iegājusi vēsturē arī kā albums, kura oriģinālu nozaga nezināmi ļaundari, ielaužoties skaņu ierakstu studijā, līdz ar to “…pie Laika” ieraksti, izņemot tituldziesmu, līdz šim nebija digitalizēti. Pateicoties Marekam Amerikam, tas beidzot ir noticis, līdz ar to laiks noslēgt “Remix” pilnas diskogrāfijas iemūžināšanu ciparu formātā. Zīmīgi, šis process noslēdzas ar albumu “…pie Laika”, kas ir ļoti nopietns, vīrišķīgs un saviļņojošs ieraksts, ar kuru grupa savulaik no popmūzikas strauji pārcēlās rokmūzikas telpā.
Dziesma “pie…. Laika”:
