Leģendārā Eduarda Rozenštrauha meita: “Sievietes pašas viņam pakaļ skrēja, bet pa īstam viņš mīlēja tikai mammu!” 0
13.augustā, par godu leģendārā komponista un dziedātāja Eduarda Rozenštrauha simtajai dzimšanas dienai, Dzintaru koncertzālē notiks koncerts, bet 17.augusta vakarā LTV kanālā būs skatāma dokumentālā filma “Zilais lakatiņš”, kur viena no varonēm būs Eduarda meita – Skārleta Cenkus.
Pie sava vārda Skārleta tikusi pateicoties savai mammai Elvīrai, kurai acīmredzot ļoti simpatizējusi galvenā varone Skārleta no grāmatas “Vējiem līdzi”. Otrs vārds viņai esot Inese, šonedēļ raksta žurnāls “Privātā Dzīve”.
“Mājās mums bija klavieres, un tur skaistajiem tekstiem tapa mūzika. Man iemīļota dziesma “Pa kuru laiku nosirmoja jūra”, to tēvs, kad bija ierāvis, mēdz pārveidot – Pa kuru laiku pārkrievoja mūs. Viņam patika muldēt par deviņiem mēmiem. Labi, ka cietumā neielika. Mamma bija mierīga, normāla sieviete un vienmēr viņu kušināja, bet tēvs, kā jau mākslinieks, ierāva čarku, dzīvoja savā pasaulē, gāja pa gaisu, reizēm iemīlējās, taču pa īstam viņš mīlēja tikai mammu. Sievietes, jaunas un smukas, īpaši pēc mammas aiziešanas, pašas viņam skrēja pakaļ līdz pat kapa malai,” – žurnālam stāstījusi Skārleta.
Viņa arī atceras, ka padomju varas laikā tēvs par to, ka savulaik bija dienējis vācu armijā, ticis izsūtīts uz Sibīriju, ģimene dzīvojusi badā, jo mamma nestrādāja, bet tētis bijis izsūtījumā: “Pašiem nekā nebija, tāpēc gāju pie kaimiņiem ēst zupu, bet maizīti nesu mammai. Brāli mamma sūtīja dzīvot pie vecmammas, kura viņu baroja.”
Skārletas brālis Eduards traģiski gājis bojā 30 gadu vecumā, izdarot pašnāvību.
Skārletai pašai bērnu nav. “Nezinu, vai pie tā, ka man nav bērnu, vainīgs ir bērnībā pārciestais bads vai mūžīgās slimības,” – sacījusi leģendārā komponista un dziedātāja meita sarunā ar žurnālu.
Jautāta, vai apmeklēs gaidāmo koncertu, Skārleta nosaka: “Nezinu, vai iešu uz koncertu, vai tad papa dziesmas nezinu? Jāmeklē jauna kleita, un kā es tur nokļūšu… Man jau 75 gadi tagad. Uz Meža kapiem, kur viņš atdusas, gan aiziešu. Aiznesīšu divdesmit rozes vai varbūt skaistas rozes podiņā. Viņam tie lielie ziedi ne visai patika. Viņš bija romantiķis – papam patika mazi vijolīšu pušķīši.”
