Uzmeistarot savu kimči 0
Tāpat, kā pamostos un zinu, kādu kora repertuāru izvēlēšos, prātā ienāk ēdiens, ko gribu pagatavot. Man patīk eksperimentēt. Diezgan daudz laika pavadu internetā, meklējot jaunas receptes. Skatījos jūtūbā, kā kimči gatavo Amerikas korejiete Maangchi, tāda miniatūra lellīte, vienmēr smaidīga un asprātīga. Pat dodoties uz Meksiku, viņa koferī likusi īpašos čili piparus un speciālo zivju mērci, lai varētu uztaisīt kimchi emergency – ārkārtas situācijas kimči.
Ēst gatavošanā uzreiz ir redzams (nogaršojams) rezultāts. Varu novērtēt: izdevās tieši tā, kā domāju, vai arī šo gan vairs negatavošu. Turklāt process ir relaksējošs – mizoju, griežu, kapāju, maisu un visu pati savā tempā, ar patiku un baudu.
Lasīt Latvijas ceļus
Mani stiprina Latvijas daba. Varu to ilgstoši vērot, jo daudzas stundas pavadu pie stūres, kursējot starp Rīgu un Ventspili. Pazīstu ikvienu ceļa līkumu. Zinu, kad pavērsies skats uz Abavu, aiz kura pagrieziena būs bērzu birztaliņa – īpaši skaista agrā pavasarī, svaigi zaļgana kā salātu lapiņa. Man patīk, kā jūnija pievakares saule apspīd priežu stumbrus, tie kļūst oranžīgi, tādi silti sārteni.
* Visu rakstu par Loriju Cinkusu lasiet septembra žurnālā “36,6 °C” vai tā elektroniskajā versijā. Uzzināsiet, ko Lorija piedzīvoja Čikāgas piecīšu laikā, kā arī to, kāpēc viņa kļuvusi par kurinātāju.
