Leģendārās aktrises Veltas Skurstenes rokdarbu stāsti 0
Mūsu bērnības laika leģendārā aktrise sevi neuzskata par lielu rokdarbnieci, tomēr līdztekus skatuves gaitām un mājas rūpēm ir atlicinājusi laiku dažādiem darbiņiem. Sirsnīgajā viesošanās laikā viņas mājā aktrise soli pa solim aizved savā rokdarbu pasaulē.
Mīlestības segas, rupjmaizes kārtojums
Intervijas laikā uzdzirkstī humors, atskan smiekli un pa vidu grozās lolotie dzīvnieciņi – sunene Lara un kaķene Pikata, kas arī aizskrien līdzi dārzā, lai nofotografētos kopā ar lielo tamborēto segu. To Veltai Skurstenei apaļajā jubilejā notamborēja ilggadējās Jaunatnes teātra kolēģes Astrīda Gulbe, Singa (Vera Singajevska), Tamāra Soboļeva, Anta Krūmiņa, Ludmila Leimane, Elvīra Baldiņa, Indra Burkovska, frizierīte Zaiga Fridrihberga u.c. Kvadrātiņus kopā vienmēr likusi un satamborējusi Astrīda Gulbe, bet Veltas Skurstenes jubilejas reizē ar to mocījusies Anta Krūmiņa. Aktrise atceras: – Katra līdz ar šo lakatu saņēma lielu mīlestību.
Uzdāvinājām arī Ēvaldam Valteram 100 gadu jubilejā kā krēslu pārvalku. – Turklāt aktrise Milda Orleāna-Zariņa vēlējusies, lai, viņai aizejot mūžībā, lakatiņu sedz apkārt. Šo vēlmi arī izpildīja… Velta Skurstene piebilst, ka tās ir viņu – visu toreizējo aktrišu – atmiņas.
Īpašs stāsts ir par mīļo sunīti Hanibālu. Tas bijis ļoti maziņš un salīgs. Tāpēc nācies ņemt rokā adāmadatas, lai noadītu suņukam mētelīšus. Hanibālam vismīļākais bijis pēdējais mohēras apģērbs, kas adīts kārtu kārtām. Izskats bijis diezgan neparasts, un meita Zane to nosaukusi par rupjmaizes kārtojumu. Beigās ar šo mētelīti mīluli arī apglabājuši…
Uzšūtās rociņas, cilpošana
Sarunas laikā aktrise atzīst, ka viņai vislabāk paticis šūt. Mājās uz tahtas satupuši vairāki spilveni, kam aplikāciju tehnikā uzšūtas rociņas. Šī aplikācija esot pašas izdomājums, kas top ļoti elementāri. Vispirms uz piegrieztņu papīra māksliniece apvelk plaukstas kontūru, ko pēc tam uzšuj uz kontrastainas krāsas spilvena pamatauduma. Galvenais šeit ir krāsu spēle – melns ar sarkanu, gaiši brūns ar tumši brūnu utt.
Protams, gadi liek sevi manīt, bet Velta vēl nodarbojas ar cilpošanu. – Man nepatīk, ka dvieļus nav aiz kā pakarināt, tāpēc tiem savā manierē piešuju pakaramos. To dēvēju par cilpošanu, kad ar adatā ievērtu dubulto pavedienu vienu aiz otras veidoju vairākas cilpas pakaramā garumā un taustot nogriežu pavedienu.
PILNU TEKSTU LASIET JAUNAJĀ ŽURNĀLĀ “PRAKTISIE ROKDARBI” UN E-IZDEVUMOS!
