Ledusskapji “pa tukšo”! Digitālais šefpavārs radīs receptes pārtikas atlikumiem 1
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai risinātu pārtikas izniekošanas problēmu jeb tās nonākšanu atkritumos, “Rimi” ieviesis unikālu digitālu rīku “Iztukšo ledusskapi”, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību ģenerēs receptes no produktiem, kuri atrodami cilvēku ledusskapjos.
Lēš, ka Eiropas Savienībā 20% no kopējās saražotās pārtikas apjoma nonāk atkritumos, kas rodas visā piegādes ķēdē – zemnieku saimniecībās, pārstrādes un ražošanas procesā, veikalos, restorānos un kafejnīcās, arī mājsaimniecībās. Izrādās, ka ēdienu regulāri izmet 80% cilvēku – visbiežāk augļus, dārzeņus un ēdienu pārpalikumus. Problēmas ir divas – pārāk daudz pērkam un gatavojam pārāk lielos apjomos.
Vides aizsardzības organizācija “Zaļā brīvība” uzsver, ka turīgajās valstīs, tostarp Latvijā, katru gadu atkritumos izmet tik daudz pārtikas, cik saražo visā Subsahāras Āfrikas reģionā. Kopumā ar visā pasaulē izmestās pārtikas daudzumu varētu pabarot trīs miljardus cilvēku. Jāatceras, ka vairāk nekā 800 miljoniem cilvēku pārtikas trūkst. Interesanti, ka pasaules nabadzīgākajos reģionos pārtikas atkritumu daudzums gada laikā veido tikai 6–11 kilogramus uz vienu iedzīvotāju, bet ES katru gadu viens cilvēks vidēji izšķērdē 180 kilogramus pārtikas, tā norāda ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.
“Pētījumi rāda, ka pārtikas izmešanas problēma arvien palielinās, kaut gan ir sajūta, ka par to runājam ļoti aktīvi. Lai rastu risinājumu, skatījāmies arī ārpus kompānijas un pavasarī piedalījāmies akseleratorā, kurā meklējām inovatīvus veidus, kā cīnīties ar šo problēmu. Dānijas jaunuzņēmums “Plant Jammer” mums parādīja savu potenciālu,” jaunā rīka iepazīstināšanas pasākumā stāstīja “Rimi Baltic” sociālās atbildības stratēģijas un attīstības vadītājs Ludviks Aleļūns.
Viņš minēja vienkāršu piemēru – ja liellops nāk no Brazīlijas, tad tā izaudzēšanai vajag ierīkot ganības un uzbūvēt lielas fermas, nepieciešami arī dažādi resursi, piemēram, ūdens, pārtika. Liellops arī neaug tik ātri kā, piemēram, vistas. Tālāk gaļa jātransportē uz Latviju. Rezultātā, lai viens gaļas gabals nonāktu veikalos, jāpatērē ļoti daudz naudas, enerģijas un resursu. Ja beigās klients šo gaļas gabalu izmet miskastē, būtībā tiek izmesti miskastē arī visi resursi, kuri ieguldīti liellopa izaudzēšanai.
Jaunais mākslīgā intelekta rīks, kura izmēģinājuma versija jau iestrādāta “Rimi” interneta vietnē, ļauj lietotājam atzīmēt pieejamos produktus vai ēdienu atlikumus. Šajā brīdī pieslēdzas mākslīgais intelekts jeb virtuālais šefpavārs, kurš ģenerē veselīgas, kvalitatīvas receptes, kurās iekļautas izvēlētās sastāvdaļas. Lai rīku izmantotu, obligāti nevajadzēs ielogoties “Rimi” e-vidē, bet, ja gribēsiet, lai mākslīgais intelekts un to veidojošais neironu tīkls jūs atcerētos, būs jāakceptē t. s. “cookies” jeb sīkdatnes.
“Plant Jammer” rīku izstrādājuši kopā ar dažādiem pavāriem, balstoties uz galvenajiem maltītes gatavošanas pamatprincipiem, katrā ēdienreizē apvienojot dažādas garšas. Tāpat rīka izstrādē izmantota vairāk nekā viena miljona lietotāju pieredzes analīze un pareizas produktu pagatavošanas principi. “Rimi” uzsver, ka rīka lietotājiem pieejams teju neskaitāms recepšu klāsts – sacepumi, zupas, picas, makaronu ēdieni, salāti, tako, risoto, pīrāgi, sautējumi un daudzi citi ēdieni, kas piemēroti visdažādākajām gaumēm, arī vegāniem un veģetāriešiem. Būtiski, ka mākslīgais intelekts receptes personalizē atkarībā no porciju skaita, pieejamajiem produktiem u. c. faktoriem, piemēram, glutēna nepanesamības.
“Mēs cenšamies ne tikai atvieglot atbildes meklējumus uz vienu no biežāk uzdotajiem jautājumiem: ko šodien ēdīsim? – bet arī mudināt cilvēkus ēst veselīgāk, izmest mazāk pārtikas un dažādot savu ēdienkarti ar mūsu radītās platformas palīdzību,” sacīja “Plant Jammer” vadītājs Mikaels Hāse. “Kā parasti meklējam receptes – ierakstām meklētājā produktu, kuru gribam izlietot, un domājam, kuru recepti izvēlēties. Diemžēl recepšu ir tik daudz un tās ir tik sarežģītas, ka atmetam ar roku iecerētā puķkāposta izmantošanai un vienkārši izmetam to miskastē, tā vietā atkal uzvārot makaronus ar Boloņas mērci.”
Uzņēmums sadarbojas jau ar vairāk nekā 20 klientiem visā pasaulē un līdz 2025. gadam cer palīdzēt vairāk nekā 200 miljoniem cilvēku.
Pārtikas atkritumu rašanās galvenie iemesli:
Audzēšanas posmā – daļa no patēriņam derīgas pārtikas netiek novākta vai nogādāta pārstrādei vai ražošanai;
pārstrādes un ražošanas posmā – daļa no patēriņam derīgas pārtikas tiek izmesta dažādu infrastruktūras vai rūpniecības menedžmenta problēmu dēļ. Šajos abos sektoros ES rodas 39% pārtikas atkritumu;
transportēšanas posmā – daļa no pārtikas sabojājas vai nenonāk tirdzniecībā dažādu pārvadāšanas vai uzglabāšanas iekārtu un menedžmenta problēmu dēļ;
mazumtirdzniecības un citas izplatīšanas posmā – daļu izmet, jo augļi un dārzeņi tiek izbrāķēti neatbilstošu vizuālu standartu dēļ, ir neprecīzi prognozējams pieprasījuma daudzums, neatbilstoša produktu izvietošana un iepakojums, pārtika netiek pārdota pirms derīguma termiņa beigām;
sabiedriskās ēdināšanas posmā – daļa no pagatavotās pārtikas tiek izmesta pārprodukcijas dēļ. Šajā sektorā rodas 14% pārtikas atkritumu;
mājsaimniecībās – lielāko pārtikas atkritumu daļu rada pārtika, kas sabojājas, jo ir sagādāts vairāk, nekā var izlietot.
Avots: ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija
