Lecīgs, bet ne iedomīgs. Saruna ar kultūras apskatnieku Andreju Volmāru 2
No bērnības atceros, ka gaidīju televīzijas “Panorāmas” beigu daļu, kad ar kultūras ziņām melnbaltajā ekrānā parādījās žurnālists ANDREJS VOLMĀRS. Ne jau tāpēc, ka tolaik tik ļoti interesēja kultūras dzīves jaunumi. Vairāk gan tālab, ka piesaistīja pats Volmārs ar savu citādību un atraktivitāti. Šogad aprit jau četrdesmit gadi, kopš viņa darba dzīve saistīta ar LTV “Panorāmu”. 4. maijā Andrejs saņēma godpilno apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.
– Neesmu iedomīgs, bet uzskatu, ka jau sen biju to pelnījis. Svinīgajā pieņemšanā pie manis pienāca Valsts prezidents Andris Bērziņš, sakot, ka viņš personīgi priecājas par man pasniegto ordeni. Mēs sarunājāmies kādu pusstundu. Pēc tam interneta portālos lasīju anonīmo rakstītāju spriedelējumus – par ko gan Volmārs izpelnījies tik augstu valsts apbalvojumu? Bet tas gan ir skaidrs, ka par ķengu rakstīšanu portālos to noteikti nepiešķirs, – saka Andrejs.
Viņš apzinās savu popularitāti un atzīst, ka tā ir patīkama.
– Kad nupat jūsu fotogrāfe mani bildēja uz ielas, garāmejošās meitenes man uzsmaidīja. Ja nepazītu, tad jau smaidus neveltītu. Mani bieži uz ielas sveicina nepazīstami cilvēki, uzsmaida. Saprotu, ka ļaudīm patīk tas tēls, kādu televīzijas ekrānā par sevi esmu radījis. Fotogrāfe teica – tagad uztaisi nopietnu seju. Taču tas nav mans tēls, lai gan dzīvē mēdzu būt nopietns. Katram pietiek savu problēmu, tāpēc man nepatīk, ja kāds savējās cenšas uzkraut arī man. Ja darbā neapmierina vadība, tad ej runāt ar priekšniecību zem četrām acīm. Nav drosmes to darīt? Tad nav ko krāmēt šīs negācijas man virsū, – strikti noteic Andrejs.
Viņš noteikti nepieder pie tiem, kas visus glaudīs pa spalvai. Esmu dzirdējusi, ka Volmāru dēvē par lecīgu. Viņš piekrīt, ka reizēm tāds arī mēdzot būt. Volmārs uzskata zem sava goda intervēt “jaunizceptas” šova zvaigznītes, kas visbiežāk ir tikai viendienītes. Reiz vajadzējis tādu intervēt, bet saņēmis atteikumu. Tad arī Andrejs parādījis savu lecīgumu. Taču iedomīgumu gan viņam nevarot piedēvēt.
