LDz uzsāk jaunu drošības kampaņu “Dziesmu iemācies – no vilciena izglābies!” 0
Šodien, 6.jūnijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā drošas dzelzceļa šķērsošanas diena. Šī notikuma ietvaros VAS “Latvijas dzelzceļš” uzsāk drošības kampaņu, lai atkārtoti atgādinātu par drošību dzelzceļa tuvumā un pievērstu sabiedrības uzmanību sekām, kas iespējamas, neievērojot noteikumus.
Pārdroša rīcība, noteikumu pārkāpšana un neuzmanība dzelzceļa sliežu tuvumā – tie ir iemesli, kas katru gadu izraisa nelaimes gadījumus. Tāpēc šogad VAS “Latvijas dzelzceļš”, drošības kampaņas ietvaros, sadarbībā ar sabiedrībā zināmiem jauniešiem aicina – “Dziesmu iemācies – no vilciena izglābies!”.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību un akcentētu drošības noteikumu ievērošanu sliežu tuvumā, kampaņas dziesmas tapšanā iesaistījās tenisiste Aļona Ostapenko, dziedātājs Markus Riva, latviešu rallijkrosa autobraucējs Reinis Nitišs, Latvijas profesionālais skrituļslidotājs inlaineris Nils Jansons un YouTube blogere Sindija Lo.
Vienlaikus Starptautiskās drošas dzelzceļa šķērsošanas dienā vairākās vietās Rīgā pie dzelzceļa sliedēm notiek Valsts policijas pārbaudes, bet pie noslogotākajām gājēju pārejām un pārbrauktuvēm ir izvietotas jaunas informatīvās zīmes.
Savukārt speciāli apmācīta “Dzelzceļa patruļa” atgādinās noteikumus un visiem, kas tuvojas sliedēm, lietojot mobilās ierīces, aicinās nolikt tās malā, izņemt austiņas un skaidros, kā droši šķērsot dzelzceļa sliedes.
Pateicoties LDz īstenotajām satiksmes drošības kampaņām, dzelzceļa negadījumu statistika ir samazinājusies. Taču joprojām, neievērojot vai ignorējot drošības noteikumus, ik gadu iet bojā vai tiek ievainoti vairāki desmiti cilvēku. Šī gada pirmajā pusgadā Latvijā uz dzelzceļa notikuši 10 negadījumi, kuros gājuši bojā 9 cilvēki, bet viens guvis traumas.
“Dzelzceļa sliedes ir paaugstinātas bīstamības vieta – atrodoties to tuvumā, ir jābūt īpaši vērīgiem un piesardzīgiem. Vilciens nav automašīna, ko var apturēt dažu sekunžu laikā. Ikviens no mums ir atbildīgs ne tikai par savu, bet arī apkārtējo cilvēku drošību dzelzceļa tuvumā. Latvijā ir salīdzinoši maz dzelzceļa līniju, bet neskatoties uz to, lai arī negadījumu skaits uz sliedēm katru gadu samazinās, tomēr tas ir vērā ņemams. Dzelzceļa staciju, pāreju un pārbrauktuvju infrastruktūra tiek uzlabota katru gadu, bet tā nepasargās no nelaimes, ja paši nebūsim piesardzīgi,” skaidro VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidents Edvīns Bērziņš.
Tikmēr AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis atzīmē: “Valsts mērogā pārvadājumiem pa dzelzceļu tiek piešķirta nozīmīgāka loma. Tas nozīmē, ka pasažieru skaits turpinās pieaugt, tiks norīkoti arvien vairāk ekspress vilcieni, un ātrums, ar kādu šāds vilciens brāžas garām pieturvietām, kurās tam nav paredzēts apstāties, ir ievērojams. Tas ir vēl viens papildu faktors, kas jāņem vērā, rūpējoties par savu un līdzcilvēku drošību. Lai novērstu dzelzceļa negadījumus, mums ārkārtīgi būtiska ir ikviena cilvēka modrība. Katrs no mums, “paraustot aiz piedurknes”, var savlaicīgi brīdināt cilvēku par tuvojošos vilcienu, lai novērstu nelaimi. Diemžēl mēs dzīvojam klikšķu pelnīšanas laikmetā, tādēļ jo īpaši vēlos aicināt – tā vietā, lai filmētu dažādas neprātības un publiski par to šausminātos sociālajos tīklos, vairāk piedomāt par aktīvu savu klātbūtni reālajā dzīvē.”
Kā liecina Valsts policijas apkopotā informācija, kopš šī gada sākuma sastādīti 120 administratīvā pārkāpuma protokoli par dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumu pārkāpšanu. Tikmēr pērn kopumā fiksēts 281 pārkāpums.
Valsts Policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics stāsta: “Policijas rīcībā esošā statistika par ceļu satiksmes negadījumiem uz dzelzceļa pārbrauktuves gadu no gada ir gandrīz nemainīga – negadījumi diemžēl joprojām notiek. Tomēr statistika ir tikai maza aisberga daļa, lielākās bažas rada ne tikai notikušie negadījumi, bet arī ikdienā novērojamā situācija un satiksmes dalībnieku, tai skaitā jauniešu, paviršā un pārdrošā attieksme pret savu drošību dzelzceļa tuvumā. Nodurti skatieni savās viedierīcēs, mūzika austiņās un uzmanības nepievēršana apkārtējai videi var beigties traģiski. Lai parūpētos par savu drošību dzelzceļa tuvumā nav jāiziet īpaši kursi, tas ir uz mums pašiem. Būt modriem un uzmanīgiem neprasa papildu darbu un ieguldījumu.”
SIA “LDz Cargo” dīzeļlokomotīves vadītājs Mārcis Čerpinskis uzsver: “Vilciens var piezagties nepamanīts, piemēram, vēja virziena dēļ, un diemžēl to nevar sadzirdēt. Arī sniegputeņa laikā vilcienu nevar ne sadzirdēt, ne saredzēt, un nelaimes gadījumu risks krasi palielinās. Situācijā, kad redzam cilvēku uz sliedēm, vienīgais, ko varam darīt, ir dot skaņas signālu, un tad viss atkarīgs no tā, kāds tas cilvēks ir. Ja apstājas – ir labi, ja turpina iet, tad jāpielieto pēkšņā bremzēšana. Pagājušajā gadā vilciena mašīnisti bijuši spiesti strauji bremzēt 96 reizes un no negadījuma tas ļāva izvairīties 66 gadījumos. Lai apturētu piekrautu kravas vilcienu, ir jānobrauc aptuveni 1 kilometrs jeb 3-4 minūtes. Protams, kilometra attālumā cilvēku pamanīt nav vienkārši, līdz ar to visbiežāk vilciena un cilvēka vai auto sadursmes sekas ir traģiskas un letālas. Tajā brīdī sajūtas nav labas. Vienīgais, ko vari darīt, ir gaidīt un skatīties, kas notiks. To visu, protams, mašīnists paņem līdzi uz mājām, izspēlē dažādos scenārijus galvā, un visi scenāriji beidzas vienādi.”
Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta palīgs, ārkārtas situāciju gatavības nodrošinājuma nodaļas vadītājs Juris Raudovs skaidro: “No personīgās pieredzes runājot, šādās negadījuma vietās praktiski nav ko glābt. Statistikā no šādiem izsaukumiem šogad kopumā ir bijuši 9 bojāgājušie, kā rezultātā, ierodoties nelaimes gadījuma vietā, tas, protams, ir psiholoģiski ārkārtīgi smagi redzēt, ka dažādas cilvēka ķermeņa daļas ir izmētātas pa dzelzceļa sliedēm, smadzeņu fragmenti redzami uz lokomotīves. Tā tiešām ir, un, ja cilvēks neievēro šos priekšnosacījumus, par kuriem runājam ikdienā, varu teikt tikai to, ka viņš pats sev ir izvēlējies šo likteni. Mēs varam tikai ierasties negadījuma vietā un darīt to, kas mediķiem jādara, taču mums pēc tam ar pieredzēto ir jāsadzīvo tālāk. Galvenais, manuprāt, ir mums visiem vērst sabiedrības uzmanību uz šādiem aicinājumiem būt piesardzīgiem. Tieši tāpat arī mums pašiem ir jāatceras, ka mūsu tuvinieki gaida mūs mājās un katrā situācijā ir jābūt drošiem par to, ko darām.”
Vienlaikus bērnu psihoterapeits un atkarību speciālists Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā Nils Sakss-Konstantinovs uzsver: “Lai gan jaunieši it kā dzīvo pieauguša cilvēka dzīvi un paši atbild par sevi, taču viņu smadzeņu centri, kas atbild par drošību, atbildīgu rīcību, vēl nav attīstījušies, kas nozīmē, ka viņus tomēr pilnībā vainot nevaram. Tādēļ mums, pieaugušajiem, ir jāatrod drosmīgi veidi, kā uzrunāt šos jauniešus, lai tas nebūtu tikai ar pamācošo toni, bet gan piesaistītu bērnu uzmanību. Tādēļ man ir liels prieks, ka “Latvijas dzelzceļš” ir uzdrīkstējušies būt drosmīgi un īsteno šādu kampaņu. Diemžēl uz sliedēm bojā neaiziet tikai viens cilvēks, bet tiek sadragātas ļoti daudzu citu cilvēku dzīves, kuriem šie bojāgājušie ir bijuši tuvi. Tās ir mammas un tēti, kuriem tajā brīdī pazūd visi nākotnes plāni un cerības. Bieži vien pēc šāda pārdzīvojuma atgūties vienkārši nav iespējams, un arī savā praksē satieku bojāgājušo cilvēku draugus, kuri naktīs vairs nespēj gulēt, un arī viņus pašus piedzīvotā dēļ piemeklē psihiskas kaites, kā smaga depresija. Šis ir ne tikai drošības, bet arī sabiedrības veselības jautājums, tādēļ labi, ka mēs visi, cilvēki no dažādām jomām, iesaistāmies šajā kampaņa, jo kopā, cerams, varēsim atrast to labāko veidu, kā šo problēmu risināt. Ja tas ir sabiedrības jautājums, tas skar mūs visus, un to risinot mēs virzāmies uz laimīgāku sabiedrību.”
Uz dzelzceļa sliedēm kādreiz cietušais, Latvijas sēdvolejbola komandas uzbrucējs Aleksandrs Ronis atzīmē: “Lai gan man bija vien 6 gadi, es atceros negadījumu. Vēlējos parādīt zēniem, ka esmu tik pat labs kā vecākie puikas, un tolaik populāri bija mēģināt uzlekt uz kravas vilciena pēdējā vagona. Es aizķēros aiz pirmspēdējā vagona, un rezultātā manām kājām pāri pārbrauca divi vagoni. Tajā dienā uz operāciju galda pavadīju 16 stundas. Pēc tam veselu gadu pavadīju slimnīcā, un man kopumā pa šiem gadiem ir bijušas 13 operācijas. Skolā esmu mācījies ar daudziem cilvēkiem un arī ir nācies runāt ar daudziem, kuri nokļuvuši tādā pašā situācijā kā es. Diemžēl ļoti daudzi cilvēki ir pakļuvuši tieši zem vilciena. Visiem novēlu no sirds iemācīties noteikumus kā droši uzvesties dzelzceļa tuvumā, un vecākiem iesaku – noteikti runājiet ar saviem bērniem par šo un paskaidrojiet, ka sliedes nav vieta izklaidēm. Ir jābūt uzmanīgiem un vienmēr trīsreiz jāpaskatās pa labi un pa kreisi.”
Arī rallijkrosa braucējs un kampaņas vēstnesis Reinis Nitišs piebilda: “Tā kā pats dzīvoju netālu no sliedēm, mani vecāki jau agrā bērnībā iemācīja, ka dzīvē ir lietas, kas ir jāizvērtē, kuras nevar iespaidot un likt tām darīt, kā vēlies pats. Vilciens ir viena no šīm lietām, ko nevaram ietekmēt, tādēļ tas ir jārespektē. Jau no bērnības esmu izrādījis lielu respektu vilcienam, jo to nevar apturēt, kad gribas, dažreiz to pat nevar sadzirdēt, kad vajag. Es esmu tikai par drošību – gan sportā, gan dzīvē, jo mums tā ir dota tikai viena.”
VAS “Latvijas dzelzceļš” ik gadu īsteno drošības kampaņas sabiedrības informēšanai un izglītošanai, lai samazinātu negadījumu skaitu uz dzelzceļa un pievērst sabiedrības uzmanību drošības jautājumiem.
Vairāk par kampaņu pievienotajā videomateriālā
