LDZ prezidents: Ukrainas krīzes dēļ dzelzceļš zaudējis pusmiljonu tonnu kravu 0
Ukrainas krīzes dēļ “Latvijas Dzelzceļa” (LDz) zaudējis pusmiljonu tonnu kravu, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” teica LDz prezidents Uģis Magonis.
Viņš atzina, ka šī iemesla dēļ LDz kravu apgrozījums īstermiņā ir nedaudz krities. LDz nav ieguvis aptuveni pusmiljonu tonnu kravu. Viena tonna esot aptuveni 15 eiro Latvijai neiegūtu ieņēmumu. Līdz ar to Latvija Ukrainas krīzes dēļ neesot ieguvusi aptuveni 7,5 miljonus eiro no dzelzceļa kravu pārvadājumiem. Tas gan priekš uzņēmuma neesot pārāk liels apjoms.
Kā skaidroja Magonis, Japānā notikušās atomstacijas avārijas dēļ pieaudzis akmeņogļu kravu daudzums, jo Vācijai, pamazām atsakoties no atomenerģijas, pieaudzis tās pieprasījums pēc akmeņoglēm.
Uzņēmuma vadītājs gan piebilda, ka kopumā samazināsies naftas produktu un akmeņogļu kravu daudzums, jo Eiropa cenšas kļūt neatkarīga no Krievijas energoresursiem. Tādēļ nākotnē esot jārēķinās ar šo kravu pakāpenisku samazinājumu.
Kā iepriekš ziņoja TV3 raidījums “Nekā personīga”, pateicoties Latvijas politiķu un diplomātu iebildēm, Eiropas Savienības (ES) sankciju pret Krieviju sarakstos joprojām nav iekļuvis uzņēmums “Krievijas dzelzceļš” un tā vadītājs, ilggadējais Vladimira Putina sabiedrotais Vladimirs Jakuņins.
Raidījums norādīja, ka kravu tranzīts veido 12% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, apgrozījums no tā ir miljards eiro gadā. Salīdzinot ar citām reģiona valstīm Latvija pa dzelzceļu saņem visvairāk Krievijas kravu. Pēc Latvijas dzelzceļa datiem, no ārvalstīm, galvenokārt Krievijas, Latvijā ienāk 95% kravu.
Kā ziņots, piektdien pēc publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” stājušās spēkā jaunās ES sankcijas pret Krieviju, kas vērstas pret naftas un aizsardzības uzņēmumiem, kā arī pret valstij piederošajām bankām, liedzot tām piekļuvi Eiropas finanšu tirgiem.
Turklāt to personu sarakstam, kurām noteikti ceļošanas ierobežojumi un kuru līdzekļi ir iesaldēti, pievienoti vēl 24 Krievijas un tās anektētās Krimas amatpersonu, kā arī Maskavas atbalstīto teroristu vadoņu vārdi.
Starp uzņēmumiem, kas pakļauti sankcijām, ir enerģētikas kompānijas “Gazprom” naftas struktūrvienība “Gazprom Neft”, kā arī naftas kompānijas “Rosneft” un “Transneft”. Sankcijām pakļauti arī bruņojuma uzņēmumi “Oboronprom”, kas ražo helikopterus, “Apvienotā aviobūves korporācija” (OAK), kuras sastāvā cita starpā ir iznīcinātāju “MiG” un “Su” ražotnes, kā arī “Uralvagonzavod”, kas cita starpā ražo tankus.
Sankcijas vērstas arī pret triecienšauteņu ražotāju “Kalašņikov”, zenītraķešu sistēmu “Buk” un citu ieroču ražotāju “Almaz-Antey”, civilās un militārās elektronikas kompāniju “Sirius”, civilās un militārās mašīnbūves uzņēmumu “Stankoinstrument” un civiliem un militāriem mērķiem izmantojamo materiālu ražotāju “Chemcomposite”.
Sankcijas piemērotas arī ieroču sistēmu ražotājam “Tula Arms Plant”, ieroču ražotājam “Tehnologiji Mašinostroenija”, pretgaisa un prettanku sistēmu ražotājam “Visokotočnije Kompleksi”, kā arī bruņojuma mašīnbūves uzņēmumam “Bazalt”.
