LDz peļņa sasniedz 79,8 miljonus eiro; lūgs to novirzīt projektu finansēšanai 0

VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) peļņa pērn ir bijusi ievērojami lielāka nekā citus gadus – 56,1 miljons latu (79,8 miljoni eiro), taču lielākā daļa – 43,7 miljoni latu (62,18 miljoni eiro) – ir gūta no kravu vagonu parka pārvērtēšanas un nodošanas meitassabiedrībai “LDz Cargo”, kas ir vienreizējs darījums un nav saistīts ar naudas plūsmu, šodien preses konferencē skaidroja LDz viceprezidents Aivars Strakšas.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Koka čūskas gads tuvojas. Ko tas nesīs katrai zodiaka zīmei 2025. gadā
RAKSTA REDAKTORS
VIDEO. “Sensācija Madonā! Jums pa nakti nozāģēta centrālā Ziemassvētku egle!” soctīklotāji pārsteigti; dome skaidro situāciju 11
“Pagājušo nakti plkst. 3:25 saņēmu e-pastu…” Petraviča izbrīnīta, kā ZZS nobalsojuši par PVN likmi augļiem un dārzeņiem 13
Lasīt citas ziņas

Neto apgrozījums sasniedzis 153,2 miljonus latu (218 miljonus eiro), kas ir par 5,5% mazāk nekā gadu iepriekš, jo, samazinoties kravu pārvadājumiem, samazinājās ieņēmumi par infrastruktūras jaudas pārdošanu. Koncerna konsolidētie ieņēmumi pērn bija 308,6 miljoni latu (439 miljoni eiro), kas ir par 7,6% mazāk nekā gadu iepriekš, un arī tas ir skaidrojams ar samazinājumu kravu pārvadājumu apjomā, skaidroja Strakšas.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) norādīja, ka lūgs Ministru kabinetam (MK) ļaut LDz valstī maksājamās dividendes novirzīt uzņēmuma projektu līdzfinansēšanai. Viņš norādīja, ka dzelzceļam ir jāattīstās un jādomā par konkurētspējas palielināšanu. Līdz ar to šis neesot īstais brīdis, kad no LDz līdzekļus ņemt nost.

CITI ŠOBRĪD LASA

Strakšas skaidroja, ka, tā kā pagājušā gada peļņa bijusi ievērojami lielāka nekā citus gadus, pieaugusi arī uzņēmuma pašu kapitāla līdzdalības komerciālā rentabilitāte līdz 37,3%, un tas nozīmējot, ka uzņēmums varot turpināt aizņemties naudu projektu finansēšanai. Robežlīnija esot 30%, un 2011.gadā uzņēmums tai pietuvojies vistuvāk – rentabilitāte bija 31,7%.

Analizējot peļņas pēc nodokļiem struktūru, Strakšas norādīja, ka neto peļņa no saimnieciskās darbības veida nodošanas bija 43,7 miljoni latu (62,18 miljoni eiro), no meitassabiedrībām saņemtās dividendes – 9,17 miljoni latu (13,05 miljoni eiro), uzkrājumu ietekme bijusi 1,55 miljoni latu (2,21 miljons eiro), bet saimnieciskās darbības rezultāts – 1,676 miljoni latu (2,38 miljoni eiro).

Vērtējot investīciju darbību, uzņēmuma pārstāvis skaidroja, ka pērn 65,4,% no investīcijām bija LDz un kredītlīdzekļi, 22,4% – Eiropas Savienības fondu līdzekļi, bet 12,2% – valsts līdzfinansējums. Šogad investīcijām nepieciešamie līdzekļi esot 69,16 miljoni latu (98 miljoni eiro), taču patlaban no tiem pietrūkst 31,98 miljonu latu (45,5 miljonu eiro), jo nopelnītā nauda ir 37,18 miljoni latu. Viņš skaidroja, ka LDz nepārtraukti pietrūkst naudas saistībā ar investīciju programmām, kuras jāveic. Īpaši šis jautājums aktualizējies, kad LDz piešķirti neveiksmīgajam jauno pasažieru vilcienu iepirkumam domātie līdzekļi sešu projektu realizācijai. Līdzfinansējums tiem esot ap 25 miljoniem eiro. Strakšas skaidroja, ka, lai saglabātu konkurētspēju, nepieciešami liela apjoma ieguldījumi modernizācijā. Lielākie Nacionālajā attīstības plānā un/vai Transporta attīstības plānā iekļautie infrastruktūras projekti vien līdz 2020.gadam paredzot ieguldīt vairāk nekā 800 miljonus eiro, un šos projektus ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu varot īstenot, ja tiek piešķirts paredzētais publiskais finansējums.

Reklāma
Reklāma

Kā ziņots iepriekš, “Latvijas Dzelzceļa” meitasuzņēmums “LDz Cargo” pagājušajā gadā pārvadājis 55,8 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7,9% mazāk nekā 2012.gadā.

Strakšas skaidroja, ka kritums nav saistīts ar LDz darbu, bet gan konjunktūras maiņu tirgos. Kravu samazinājums pērn attiecīgi esot fiksēts visu trīs Baltijas valstu dzelzceļos, taču Latvija ir saglabājuši līderpozīcijas. Lietuvā pērn pārvadāti 48 miljoni tonnu kravu, bet Igaunijā – 24 miljoni tonnu.

Pērn nav īpaši mainījušās Latvijas dzelzceļa pārvadātāju tirgus daļas – “LDz Cargo” tirgus daļa bija 77%, “Baltijas ekspreša” – 8%, bet “Baltijas tranzīta servisa” – 15%.

Vērtējot kravu veidu sadalījumu, Strakšas uzsvēra, ka ir palielinājies pārvadāto naftas produktu apjomi no 30% 2012.gadā līdz 38,9% pērn. Akmeņogļu apjomi samazinājušies par 5,7% līdz 37,9%. Samazinājušies arī konteinerkravu apjomi no 111 117 vienībām 2012.gadā līdz 97 710 pērn. Valsts budžetā uzņēmums iemaksājis 107,7 miljonus eiro, kas gan esot mazāk nekā 2012.gadā, kad tika samaksāti 115,7 miljoni eiro.

2013.gadā VAS “Latvijas Dzelzceļš” komerciālā rentabilitāte sasniedza 36,6%, bet pašu kapitāla rentabilitāte – 31,1%.

Koncerns “Latvijas Dzelzceļš” sastāv no valdošā uzņēmuma VAS “Latvijas Dzelzceļš” un piecām meitassabiedrībām – SIA “LDz Cargo”, kas nodarbojas ar dzelzceļa kravu pārvadājumiem, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA “LDz infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA “LDz ritošā sastāva serviss”, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA “LDz apsardze” un AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.