LDDK: Speciālajā nodokļu režīmā strādājošo plašāka iesaiste veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama 0
Speciālajā nodokļu režīmā strādājošo, piemēram, mikrouzņēmumu, patentmaksu veicēju un autoratlīdzību saņēmēju plašāka iesaiste veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), komentējot attiecīgo Veselības ministrijas (VM) ieceri.
LETA jau ziņoja, ka VM plāno viena procentpunkta sociālo iemaksu likmi veselības aprūpei attiecināt ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem.
“Citos nodokļu režīmos nodarbināto personu plašāka iesaiste valsts nodrošināmo pakalpojumu, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama, tomēr ir jārēķinās, ka atsevišķiem režīmiem procentuāla maksājuma noteikšana var nebūt vienkārša,” norāda LDDK.
LDDK vērš uzmanību, ka sarežģījumi ar procentuāla maksājuma noteikšanu varētu būt patentmaksu veicējiem, jo tā nav tieši sasaistīta ar personas ikmēneša ienākumiem, tāpēc šajos gadījumos ir jānosaka fiksēts lielums vai teorētiski jāpieņem kaut kāds sagaidāmais ienākums. Savukārt ar autoratlīdzībām ir vēl sarežģītāk, jo tām, LDDK ieskatā, patlaban ir noteikta nesamērīga valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporcija, proti, 80% no tām tiek novirzīti uz IIN un tikai 20% – personas sociālajām garantijām.
Arī tā saucamās “ātrās” autoratlīdzības, ko saņem īsā termiņā pēc darba nodošanas, un vēlās autoratlīdzības, ko saņem vairāk nekā gadu pēc darba nodošanas, nenodalīšana ir problēma, norāda LDDK. Pirmās nodokļiem vajadzētu būt ļoti tuviem vispārīgajā režīmā maksātajiem darba nodokļiem, savukārt otrās – būtiski zemākiem. Tāpat jāpārskata VSAOI/IIN proporcija, jo esošā nav taisnīga pret autoratlīdzību saņēmējiem, uzskata LDDK.
LDDK ieskatā relatīvi vienkārši ir palielināt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi par vienu procentpunktu, jo maksājamais procents nebūtu no darba ņēmēja algas, bet no uzņēmuma apgrozījuma, kas nevar būt šķērslis.
LDDK arī norāda, ka Latvijā citos nodokļu režīmos nodarbināto personu iesaistei veselības apdrošināšanas papildu finansēšanā savulaik bija izstrādāta fiksēto maksājumu sistēma, kas pēc VM iniciatīvas tika pārtraukta. LDDK ieskatā, MUN likmi varētu palielināt par vienu procentpunktu, savukārt pārējo iesaisti nodrošināt ar fiksēto maksājumu sistēmu.
Kā ziņots, VM pārstāvji uzskata, ka iecerētās izmaiņas ļaus ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu visiem Latvijas rezidentiem. Ieceres ir ieviest solidāru līdzdalību veselības aprūpē un novērst Latvijas nodokļu maksātāju diskrimināciju pēc nodokļu maksāšanas statusa.
VM piedāvājums nodots sabiedriskajai apspriedei, un priekšlikumi tiek gaidīti līdz 27.janvārim.
Jau ziņots, ka, veicot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, valdība pērn maijā atbalstīja veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) ierosinājumu likvidēt divu grozu veselības aprūpes sistēmu un to aizstāt ar vienotu veselības pakalpojuma klāstu. Vienlaikus tika dots uzdevums sniegt priekšlikumu ilgtspējīgai sistēmai, ko ieviest līdz ar izmaiņām nodokļu politikā no 2021.gada.
