LDDK: nepamatota minimālās algas palielināšana valsti var ievilkt apburtajā lokā 0
Ekonomiski nepamatota minimālās algas paaugstināšana valsti var ievilkt apburtajā lokā, jo tas var draudēt ar bezdarba pieaugumu mazkvalificēto strādnieku vidū, aģentūrai BNS tiesībsarga izteikumus komentēja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Pēc viņas uzskata, labākie instrumenti, lai patiesi risinātu nabadzības risku jautājumu, ir būtiski celt ar nodokļiem neapliekamo minimumu no 45 līdz 90 latiem un no 70 līdz 100 latiem paaugstināt atvieglojumus par apgādībā esošajiem, kas būtu reāls atbalsts ģimenēm, kas strādā legāli un audzina bērnus.
“Diemžēl “taisnīgas algas” nav ekonomikas kategorija. Vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs minimālās algas apmērs vispār nav noteikts, bet tas nenozīmē, ka sistēma tur ir netaisnīgāka vai labklājības līmenis ir zemāks nekā valstīs, kurās minimālās algas apmērs ir noteikts,” tiesībsarga izteikumus komentēja Menģelsone.
LDDK ģenerāldirektore uzsvēra, ka minimālā alga nedrīkst būt atrauta no konkrētās ekonomiskās situācijas. Darba devējiem kādā brīdī var būt jāizšķiras – savā veidā dotēt konkrēto darbavietu no citiem uzņēmuma attīstībai nozīmīgiem resursiem vai vienkārši to likvidēt, saprotot, ka nevar to attiecīgajā ekonomiskajā situācijā atļauties.
“Jo augstāka tiek noteikta minimālā alga, jo pastāv lielāks risks, ka darbavietas tiks likvidētas. Eiropas Savienībā ir vairākas valstis, kur minimālās algas līmenis nav samērīgs ar ekonomikas spēju tādu nodrošināt, kā dēļ veidojas ļoti augsts bezdarba līmenis. Tas savukārt velk valsti apburtajā lokā – lai nodrošinātu bezdarbniekiem pabalstus, ir jāaizņemas vai jāpaņem vairāk naudas no atlikušajiem strādājošajiem, piemēram, nodokļu veidā. Aizņemšanās nevar būt bezgalīga, turklāt tā uzliek lielu slogu nākotnē. Savukārt mēģinājumi paņemt vairāk naudas no atlikušajiem strādājošajiem samazina viņu ienākumus, tādējādi atkal paplašinot iedzīvotāju grupu, kas nav apmierināta ar situāciju,” pastāstīja Menģelsone.
Pēc viņas teiktā, minimālo algu parasti piemēro situācijās, ja ir viszemākā darbinieku kvalifikācija un zemākā darba intensitāte.
Taisnīgi gan esot tas, ka darbspējīgajiem iedzīvotājiem obligāti nav jāstrādā par valsts noteiktu minimālo algu. Katram ir tiesības iegūt tādu kvalifikāciju, kas ļauj saņemt divas, trīs, četras un vēl vairāk reižu lielāku algu.
“Pārsteidzīgi nosakot minimālās algas līmeni ekonomiskai situācijai neadekvātā apmērā, var rasties ne tikai ieguvēji, bet arī zaudētāji. Daļai darbinieku algas pieaugtu, kā arī tiktu veiktas lielākas iemaksas budžetā no zemākajām algām. Jāatceras, ka apmēram 30% nodarbināto saņem minimālo algu. Tomēr minimālās algas paaugstināšana saistīta ar riskiem – var likvidēt zemi apmaksātās darbavietas, kuru uzturēšana vairs nebūs ekonomiski pamatota. Piemēram, šāds risks pastāv nozarēs, kas sniedz pakalpojumus, – tajās tiek nodarbināti daudzi mazkvalificēti darbinieki. Pastāv risks, ka šajās grupās varētu pieaugt bezdarbs,” brīdināja uzņēmēju pārstāve.
Lai noteiktu samērīgu minimālās algas līmeni, ir jāvērtē vairāki faktori, no kuriem būtiskākie ir inflācija, kopprodukta pieaugums, investīciju apmērs efektīvās darbavietās.
“Mūs jo īpaši interesē diskusijas par darbaspēku nodokļu sloga samazināšanu, citi pasākumi, kas veicinātu investīciju ienākšanu Latvijā, lai šeit būtu arvien vairāk labi apmaksātu darbavietu un minimālās darba algas jautājums kā tāds kļūtu arvien mazāk aktuāls. Latvijas problēma ir nepietiekams investīciju apmērs efektīvās darbavietās, un šī problēma visefektīvāk ir risināma ar darbaspēku nodokļu sloga samazināšanu,” uzskata LDDK pārstāve.
Minimālās algas apmēru katru gadu izvērtē Labklājības ministrija kopā ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju. Minimālo algu aprēķina, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā, plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā – iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma, obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju izmaiņas, kā arī minimālās mēneša darba algas izmaiņas citās Baltijas valstīs un Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto pilna iztikas minimuma patēriņa groza vidējo gada vērtību vienam iedzīvotājam mēnesī.
Tiesībsargs Juris Jansons pavēstījis, ka Latvijā visi, tostarp amatpersonas, saprot, ka, maksājot minimālo algu 200 latu, tiek pārkāptas vairākas starptautiskās cilvēktiesības un tiesības uz cilvēka elementārās eksistences nodrošināšanu. Viņš aicina valdību risināt jautājumu par taisnīgu atalgojumu, minot 303 latus.
