LDDK aicina atlikt ostu pārvaldības reformas skatīšanu ceturtdien valdībā 2
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) aicinājusi premjeru atlikt ostu pārvaldības reformas skatīšanu Ministru kabineta sēdē ceturtdien, 1.aprīlī.
LDDK ieskatā, likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām” satur būtiskus nesaskaņotos jautājumus ar nozari, pašvaldībām un ministrijām, kas atspoguļotas likumprojekta izziņā.
Lai panāktu kompromisa risinājumus par dažādu iestāžu un organizāciju paustajiem iebildumiem un nesaskaņotajiem jautājumiem, kam ir būtiska nozīme ostu darbības attīstībā un nonāktu pie vienotas izpratnes par nepieciešamajiem reformu virzieniem, LDDK aicina nesaskaņotos Latvijas lielo ostu pārvaldības reformas jautājumus izrunāt Transporta un sakaru trīspusējās sadarbības apakšpadomē, kas varētu tikt organizēta 7. vai 8.aprīlī, panākt vienošanās par kompromisa risinājumiem Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomē, kā arī nepieciešamības gadījumā jautājumu iekļaut apspriešanai nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.
LDDK 26.martā organizēja Transporta un sakaru trīspusējās sadarbības apakšpadomes darba devēju puses sanāksmi, kurā piedalījās ar tranzīta un loģistikas nozari saistītie uzņēmēju un nozaru asociāciju pārstāvji, tai skaitā biedrība “Baltijas asociācija – transports un loģistika” un “Latvijas Stividorkompāniju asociācija”, visu triju Latvijas lielo ostu pārstāvji, kā arī Satiksmes ministrijas (SM) vadība.
Vēstulē Kariņam LDDK atstāsta, ka sanāksmes dalībnieki secinājuši, ka ostu pārvaldības reformas process ir politizēts un nav uzklausīti iesaistīto pušu iebildumi un viedokļi, nav veikts ekonomiskais izvērtējums.
“Plānotā reforma nepiedāvā risinājums tām problēmām, ar kurām jau šobrīd uzņēmēji saskaras (apbūves tiesību jautājums) un kas kavē investīcijas ostu infrastruktūrā. Uzņēmēji nav pārliecināti, ka reforma palīdzēs attīstīt tranzīta un loģistikas nozari un nodrošinās Latvijas ostu konkurētspēju,” teikts vēstulē.
LDDK uzskata, ka SM izstrādātajam tiesiskajam regulējumam un ostu pārvaldības reformai nepieciešams datos un pētījumos balstīts pamatojums, kā arī nepieciešama priekšlikumu apspriešana ar visām iesaistītajām pusēm, kas nodrošina iespēju runāt arī par alternatīviem priekšlikumiem, tādējādi panākot kompromisa risinājumus, kas apmierinātu visas iesaistītās puses.
Konfederācijas pārstāvji vēstulē pauž, ka reformā, kas tiek virzīta ar mērķi nodrošināt labu pārvaldību, nav ievēroti tiesību aktu veidošanas labās prakses principi – nav panākts saskaņojums ne ar nozari, ne ar sociālajiem vai sadarbības partneriem, ne ar pašvaldību pārstāvošām organizācijām.
LDDK ieskatā, satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) jāuzņemas politiskā atbildība par riskiem, kas var tikt radīti vienai no lielākajām nozarēm Latvijā – loģistikas un tranzīta nozarei.
Jau ziņots, ka grozījumus likumā par ostām Ministru kabinetā paredzēts skatīt ceturtdien, 1.aprīlī.
Satiksmes ministrija (SM) rosina veikt grozījumus likumā, nosakot, ka Rīgas un Ventspils brīvostas, kā arī pēcāk Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai tiek veidotas valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.
Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās – 40% SM, 20% – FM, 20% – EM un 20% – VARAM.
Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.
Privātā sektora līdzdalībai, likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot konsultatīvās padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai.
Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.
LDDK ir darba devējus pārstāvoša organizācija, kas dibināta 1993.gadā un ir sociāli – ekonomisko sarunu partneris Saeimai, Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. LDDK biedri nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju.
