LBAS aicina nekavējoties atcelt noteikumus par nevakcinēto darbinieku atlaišanu 36
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valdību un Saeimu nekavējoties atcelt noteikumus, kas prasa vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātus darba pienākumu veikšanai un kas pieļauj nevakcinētu darbinieku atlaišanu no darba.
2021. gada 9. oktobrī valdībai izsludinot valstī ārkārtējo situāciju, darba devējiem tika noteikts pienākums uz trim mēnešiem atstādināt no darba pienākumu pildīšanas tos darbiniekus, kuriem nav šo sertifikātu.
Atgādināsim, ka valdības rīkojumā noteikts: ja darba devējs paziņojis darbiniekam, ka darba pienākumu veikšanai nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, tad viņa pienākums ir uzsākt vakcināciju ne vēlāk kā 10 dienu laikā, skaitot no paziņojuma saņemšanas, un to pabeigt ne vēlāk kā 7 dienas pēc vakcīnas lietošanas pamācībā norādītā īsākā termiņa.
Ja darbinieks nav uzsācis vai pabeidzis vakcināciju noteiktajā termiņā – līdz 2021. gada 15. novembrim –, tad darba devējs var atstādināt viņu no darba vai amata pienākumu veikšanas. Ja pēc trim mēnešiem – tātad šā gada 15. februārī – darbiniekiem joprojām šo sertifikātu nav, tad darba devējiem ir tiesības atbrīvot viņus no darba.
Kā ziņots, valdība piektdien pārbīdīja vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu līdz ārkārtējās situācijas beigām jeb 1. martam, bet vienlaikus atstāja spēkā tiesības atlaist darbiniekus.
LBAS norāda, ka ir izveidojusies juridiska kolīzija starp likuma regulējumu, kas atļauj darba devējam izbeigt darba attiecības, un Ministru kabineta rīkojuma 21. punktu, kas piešķir darba devējam tiesības darbinieka atstādināšanu pagarināt līdz februāra beigām. Kaut arī likums piešķir darba devējam tiesību izbeigt darba attiecības, pašreizējos apstākļos to darīt nebūtu pareizi, norāda arodbiedrības.
Valdības noteiktais triju mēnešu atstādināšanas termiņš beidzās 14. februārī, un LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns aicina darba devējus tomēr neatlaist tos darbiniekus, kuriem nav šo sertifikātu, sākot no 15. februāra.
Tā kā pašlaik ar vīrusu sasirgst gan nevakcinētie, gan vakcinētie iedzīvotāji, tad, viņaprāt, nebūtu pieļaujama viņu šķirošana tajos, kuri drīkst strādāt, un tajos, kuriem tas aizliegts, izraisot sabiedrībā neapmierinātību un protestus.
Arī LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja uzskata, ka vakcinācijas un pārslimošanas sertifikātiem vairs nav nozīmes – pašlaik saslimstība ir vienlīdz plaša gan vakcinētiem, gan nevakcinētiem iedzīvotājiem. Viņasprāt, ja jau pašlaik ir skaidrs, ka sertifikātus kaut kad tomēr atcels, tad būtu netaisnīgi pieļaut darbinieku atlaišanu nekavējoties.
Ja darbinieku atlaiž, tad pēc likuma darba devējiem ir jāizmaksā pabalsts vienas mēnešalgas apmērā, skaidro viņa.
“Bet kāda jēga atlaist, ja pēc pusmēneša vai mēneša sertifikāti un ierobežojumi tiks atcelti un viņš atkal varēs strādāt?”
LBAS priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde uzskata, ka jāsamazina darbības ierobežojumi sabiedriskās ēdināšanas, izmitināšanas, kultūras pasākumu un tūrisma nozarēs, kuras vīruss līdz šim skāris visvairāk un kurās lielu darbaspēka īpatsvaru veido jaunieši darba spējīgā vecumā.
To otrdien valdība daļēji noteica: noņēma darbalaika ierobežojumus, atļāva pulcēties lielākam cilvēku skaitam, tomēr paturēja spēkā prasību pēc Covid-19 sertifikāta atsevišķu pakalpojumu saņemšanai arī pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām jeb no 1. marta. Piemēram, izklaides pasākumos, diskotēkās, deju klubos, azartspēlēs, sniedzot pakalpojumus, kuru laikā netiek lietotas sejas maskas – sporta, skaistumkopšanas, labsajūtas pakalpojumus, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus.
LBAS pārstāvji nesaprot, kāpēc ārkārtējās situācijas laikā privātuzņēmumos strādājošie drīkst strādāt attālināti, bet valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu darbinieki nedrīkst. Ar to tiekot pārkāpts Satversmē noteiktais vienlīdzības princips.
LBAS vadītājs Egils Baldzēns uzskata, ka darba spējīgiem cilvēkiem nebūtu jāsēž uz valsts vai pašvaldību pabalstiem. Tā vietā viņiem jāļauj strādāt un saņemt algu. Vienlaikus jāļauj strādāt uzņēmumiem, lai pārmērīgu ierobežojumu dēļ Latvijas ekonomika būtu konkurētspējīga ar tuvākajām kaimiņvalstīm, kurās šādu ierobežojumu nav.
