LB: sociālo iemaksu novirzīšana veselībai nākotnē samazinās pensijas 9
Ja īsteno Veselības ministrijas piedāvājumu novirzīt veselības aprūpei noteiktu daļu no sociālajām iemaksām, tas nākotnē samazinās pensijas tiem cilvēkiem, kas patlaban ienāk darba tirgū, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Novirzot veselības aprūpes sistēmas finansēšanai no sociālajām iemaksām 1%, nākotnes pensija samazinātos par aptuveni 5%, novirzot 3% no sociālajām iemaksām, pensija nākotnē samazināsies par aptuveni 15%, skaidroja Rutkaste.
Latvijas Bankas eksperts arī pauda viedokli, ka 1% no sociālajām iemaksām jeb 70 miljoni eiro ir krietni par maz situācijas uzlabošana veselības aprūpē. “Tas neko nemaina, tā izšķīdīs,” sacīja Rutkaste, norādot, ka šāds papildu finansējuma apmērs nenovērsīs nepieejamību veselības aprūpē. Viņš uzsvēra, ka veselības aprūpē vajag gan vairāk resursus, gan daudz rūpīgāku kontroli pār naudas izlietojumu. Esot maza ticība, ka vienkārši iedodot naudu, tā tiktu izlietota efektīvi.
Rutkaste arī vērsa uzmanību, ka sociālajā budžetā nav pietiekamas rezerves, lai varētu papildus finansēt veselības aprūpi. Ja tiktu atrisina nodokļu iekasēšana un rastos papildu iespējas sociālajā budžetā, tad varēt apsvērt novirzīt veselības aprūpei daļu no sociālajām iemaksām, sacīja Latvijas Bankas speciālists.
Viņš arī pauda viedokli, ka Veselības ministrijas piedāvātie varianti nenovērstu pašreizējo principu, ka “slimais maksā par sevi”. Latvijas Banka ar savu izstrādāto veselības apdrošināšanas modeli piedāvā veselības riskus dalīt solidāri uz visu sabiedrību, lai “veselie maksātu par slimajiem”.
Kā ziņots, Veselības ministrijas atbalstītais modelis paredz uz esošā finansējuma bāzes palielināt veselības aprūpei pieejamo naudas apjomu iekšējas nodokļu pārdales rezultātā, piemēram, daļēja sociālu iemaksu vai cita papildus finansējuma novirzīšana veselības aprūpei. Ministrijā norāda, ka veselības obligātā maksājuma noteikšana, piemēram, 1% apmērā no sociālo iemaksu objekta ļautu gadā piesaistīt veselības aprūpei papildu ap 70 miljoniem eiro.
Tomēr, lai sāktu iecerētās reformas veselības aprūpes sistēmā, nākamgad būs pieejami aptuveni 45 miljoni eiro, nevis prasītie 70 miljoni.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) medijiem atzina, ka jūtas mazliet pārsteigts par prasītajiem 70 miljoniem eiro. Viņaprāt, jau iepriekš iezīmētie 35 miljoni eiro un papildus vēl atrastie 10 miljoni eiro ir labs sākums, lai nāktu ar piedāvājumu par reformu veselības aprūpes sistēmā. Veselības ministrei Andai Čakšai esot jāiesniedz ziņojums par rindu mazināšanu veselības aprūpē, savukārt septembris būs veselības aprūpes finansējuma modeļa izstrādes mēnesis, noteica valdības vadītājs.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka veselības aprūpes finansēšana jāsaista
ar sociālajām iemaksām.
Latvijas Bankas piedāvātais risinājums veselības aprūpes finansēšanas modeļa sakārtošanai paredz radīt konkurenci valsts apdrošinātājam jeb Nacionālajam veselības dienestam. Šajā modelī vienlaikus darbotos un savā starpā konkurētu valsts un privātie apdrošinātāji, nodrošinot izvēli un labākus pakalpojumus iedzīvotājiem, skaidro centrālā banka.
