LB pazemina šā gada inflācijas un IKP pieauguma prognozi 0
Latvijas Banka (LB) pazeminājusi šā gada inflācijas un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi. Inflācija Latvijā šogad saskaņā ar jaunāko prognozi sasniegs 0,9% pretstatā decembrī lēstajiem 1,4%. Savukārt IKP pieaugums varētu būt 2%, nesasniedzot iepriekš prognozētos 2,7%.
Mērenāks cenu pieaugums tiek prognozēts saistībā ar globālo naftas cenu tālāku samazinājumu, ko tikai daļēji spēs kompensēt iespējamā tālāka eiro kursa pazemināšanās. Arī joprojām lēnā un nevienmērīgā Eiropas valstu ekonomiskā izaugsme liecina par būtiskiem ārējiem inflāciju pazeminošiem faktoriem, kas varētu darboties 2015.gadā, norāda LB.
Vienlaikus centrālās bankas pārstāvji atzīmē, ka algu kāpums šogad turpināsies, lai arī mērenākā tempā nekā 2014.gadā, kā arī līdz ar neskaidrību, kas saistīta ar ārējo vidi, turpināsies mājsaimniecību uzkrājumu veidošana. Tādējādi galvenais iekšzemes faktors, kas dos pozitīvu pienesumu kopējā inflācijā 2015.gadā, būs saistīts ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām.
Latvijas šā gada IKP pieauguma prognoze pārskatīta, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kas joprojām neuzlabojas un ļoti negatīvi ietekmē reģiona, tajā skaitā Latvijas tautsaimniecību.
“Pēdējo mēnešu laikā būtiski pasliktinājušās Krievijas tautsaimniecības perspektīvas, kas negatīvi ietekmē Latvijas eksporta izaugsmi. Šā brīža prognozes rēķinās ar Krievijas ekonomikas samazināšanos par aptuveni 5% šogad, taču situācija mainās diezgan dinamiski, un nevaram izslēgt iespēju, ka gaidāmā recesija Krievijā būs nopietnāka kā līdz šim plānots. Tas neapšaubāmi atstās tālāku negatīvu ietekmi arī uz Latvijas tautsaimniecību, gan mazinot pieprasījumu pēc Latvijā saražotajām precēm un pakalpojumiem, gan netieši – mazinot arī pārējo Latvijas tirdzniecības partneru (sevišķi Baltijas un Skandināvijas valstu) izaugsmes tempus. Turklāt ekonomisko izaugsmi Latvijā turpinās negatīvi ietekmēt arī vairāki citi faktori, piemēram, eiro zonas valstu vājāka nekā iepriekš prognozēts izaugsme, vājā kreditēšana, konfidences efekti u.c.,” klāstīja Latvijas Bankā.
Vienlaikus LB pārstāvji norāda uz iespējamiem pozitīviem efektiem saistībā ar metalurģijas uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” darbības atsākšanos un zemo naftas cenu pozitīvo ietekmi uz Latvijas un visas eiro zonas ekonomiku.
“Lai arī pagaidām pāragri spriest par uzņēmuma plānoto darbības modeli un iespējamo ražošanas jaudu, tomēr ir skaidrs, ka ražotnes darbības atsākšanās būtiski pozitīvi ietekmētu makroekonomiskos rādītājus, tajā skaitā IKP dinamiku,” piebilst LB pārstāvji.
